ASV Valsts departamenta pārstāve Viktorija Ņūlenda uzsvērusi, ka uzņemšana ir «nožēlojama, priekšlaicīga un grauj kopīgo mērķi par visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos». Palestīnas virzībai starptautiskajā arēnā būtu jānotiek tiešu miera sarunu rezultātā ar Izraēlu, taču tās nonākušas strupceļā.
ASV aptuveni 70 miljonu dolāru (ap 35,5 miljonu latu) ikgadējais ieguldījums ir teju ceturtā daļa UNESCO kopbudžeta, ziņo Radio Free Europe. Atteikšanos maksāt regulē 90. gados pieņemti ASV likumi, kas valstij aizliedz finansēt jebkuru ANO struktūru, kurā Palestīna uzņemta kā pilntiesīga locekle.
Uzņemšanu asi kritizēja arī Izraēla, kuras vēstnieks UNESCO Nimrods Barkans to nodēvēja par traģēdiju. Dalībvalstis «pieņēmušas zinātnisko fantastiku par realitāti, iekļaujot neeksistējošu valsti zinātnes organizācijā,» vēstnieka teikto citējis AFP.
Izraēla un ASV satraucas, ka uzņemšana veicinās Palestīnas atzīšanu arī citās ANO struktūrās. Tomēr maz ticams, ka to uzņems pašā ANO: tam vajadzīgs Drošības padomes atbalsts, bet ASV solījusi izmantot veto tiesības. Par Palestīnas uzņemšanu UNESCO balsoja 107 valstis, iebilda 14, bet atturējās 52. Līdz šim Palestīna bija UNESCO novērotājvalsts.