Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +18 °C
Skaidrs
Otrdiena, 24. septembris
Agris, Agrita

Atbalsta zaļo ražošanu

Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā nu jau pāris gadu aktuāls kļuvis zaļās ekonomikas jēdziens. Proti, tā ir ekonomika, kuras uzstādījums ir ražošana ar iespējami mazāku dabas resursu patēriņu, radot pēc iespējas mazāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu. Zaļā ekonomika ietver gan atjaunojamos energoresursus, gan atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Pie šādas ekonomikas produktiem pieder, piemēram, videi draudzīgas automašīnas un elektromobiļi, LED apgaismojums un zaļie jeb videi draudzīgie būvmateriāli.

Zaļā ekonomika lielā mērā saistīta tieši ar inovācijām, jo tās pamatā ir idejas un jauninājumi, kā ražot, izmantojot pēc iespējas mazāk resursu. Lai mudinātu uzņēmējus pievērsties zaļām idejām un to ieviešanai ražošanā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sākusi projektu pieņemšanu programmā Inovācijas zaļajā ražošanā, kam ir Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsts. Jāpiebilst, ka minētajā programmā tā ir jau trešā kārta.

Pagaidām maza interese

Kā stāsta LIAA Norvēģijas finanšu instrumenta nodaļas vadītāja Inese Sārtaputne, programmas mērķis ir sniegt atbalstu uzņēmējiem tehnoloģiski un zinātniski ietilpīgu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā. Programmas ietvaros tiek atbalstīta inovatīva uzņēmējdarbība šādās jomās: videi draudzīgu un energoefektīvu materiālu un produktu radīšana ēkām un būvēm, tīra transportēšana ar samazinātu izmešu apjomu, ūdens resursu vadība, atkritumu apsaimniekošana un ekodizains. Atbalsts vienam projektam ir no 10 000 līdz 140 000 eiro. Paša uzņēmēja līdzfinansējums ir 20% no kopējās projekta summas. Kopumā trešajā kārtā pieejamais finansējums ir vairāk nekā 550 000 eiro.

I. Sārtaputne stāsta, ka programmas pirmajā kārtā finansējums piešķirts četriem, otrajā - sešiem uzņēmumiem. «Programmas otrajā kārtā saņēmām 19 pieteikumu. Kopumā jāatzīst, ka par šo programmu uzņēmēju interese ir zemāka nekā par citām programmām, jo zaļā ražošana Latvijā ir samērā jauna un daudziem uzņēmējiem vēl nav īstas skaidrības, ko tā nozīmē. Jāteic, ka daudzi projekti iepriekšējās kārtās tika noraidīti, jo bija slikti izstrādāti biznesa plāni. Taču domāju, ka drīzumā jau būs daudz vairāk atbalstīto projektu un lielāka būs arī uzņēmēju interese.» I. Sārtaputne uzsver, ka zaļā ekonomika ir ekonomiskās attīstības virziens visā Eiropas Savienībā un daudzkas zaļajai ekonomikai piemītošs ir iestrādāts direktīvās un regulās. Kā vienu no būtiskiem piemēriem var minēt izmešu samazināšanu jeb tā sauktās oglekļa dioksīda emisiju kvotas.

Jāsaņem atzinums

Vēl viena šīs programmas specifika ir tā, ka pirms projektu iesniegšanas LIAA uzņēmējiem projekti jāiesniedz Zaļo tehnoloģiju inkubatorā un jāsaņem pozitīvs atzinums. Zaļo tehnoloģiju inkubators dibināts 2014. gadā, un tas darbojas Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes paspārnē. To atbalsta arī Norvēģijas industriālās attīstības korporācija SIVA. Inkubatora sniegtie pakalpojumi sadalīti divos posmos: pirmsinkubācijā un inkubācijā. Inkubācijā nonāk tie uzņēmumi, kuri saņēmuši LIAA atbalstu saviem projektiem. Savukārt pirmsinkubācijas mērķis ir palīdzēt uzņēmējiem pilnveidot un testēt savas biznesa idejas, kā arī definēt biznesa modeli un sagatavot biznesa plānu.

Kā stāsta Zaļo tehnoloģiju inkubatora pārstāvis Matīss Neimanis, LIAA atbalstam var pieteikties arī tie uzņēmēji, kuri pirms tam nav izgājuši pirmsinkubācijas periodu. Taču jāņem vērā, ka LIAA iesniedzamie projekti atšķirībā no tiem, kuri tiek pieņemti pirmsinkubācijā, nedrīkst ietvert tikai ideju. Tai jābūt jau izstrādātai, jābūt biznesa plānam, jāzina mērķauditorija un iespējamie tirgi. M. Neimanis stāsta, ka inkubators savu atzinumu sniedz, izvērtējot projektu pēc vairākiem kritērijiem. «Vērtējam, vai biznesa plāna aktivitātes ir savstarpēji saderīgas. Piemēram, ja ideja ir samērā agrīnā attīstības stadijā, mēs vērtējam, vai plānotās aktivitātes sekmēs tālāku idejas attīstību. Vēl viens kritērijs ir informācijas patiesums - vai pieteiktā inovācija ir reāli īstenojama un ieviešama ražošanā un vai to var paveikt konkrētā projekta iesniedzēja komanda. Vērtējam arī tehnoloģiskos riskus.»

Noder zirgiem

Kā vienu no piemēriem, kur biznesa ideja attīstījusies Zaļo tehnoloģiju inkubatorā, var minēt simtprocentīgu reciklēta karstā asfalta ražošanu, kas top, pārstrādājot tradicionālo asfaltu. Inovācijas zaļajā ražošanā ir ne tikai produkti, bet arī pakalpojumi. Piemēram, uzņēmums GreyNut izstrādā pakalpojumu ByRak, kas ir pilsētvidē viegli izvietojama velosipēdu novietne ar elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama un atslēdzama ar mobilo telefonu.

Viens no uzņēmumiem, kas saņēmis atbalstu programmas Inovācijas zaļajā ražošanā pirmajā kārtā, ir SIA InCell. Tas ir LU darbinieku veidots start-up uzņēmums. Tā valdes locekļi Anna Ramata-Stunda un Mārtiņš Borodušķis stāsta, ka viņu inovatīvais produkts, kura izstrādei saņemts LIAA grants, ir ar videi draudzīgu tehnoloģiju ražots šūnu transplantācijas materiāls zirgiem pēc cīpslu un saišu traumām. M. Borodušķis stāsta, ka produkts ir videi draudzīgs tāpēc, ka tā ražošanā izmantotās elektroenerģijas patēriņš ir daudz mazāks nekā citiem līdzīga tipa produktiem. Tiek radīts arī mazāk atkritumu un izmešu, jo šis transplantācijas materiāls tiek gatavots nevis katram zirgam individuāli, bet vairākiem. «Mēs izmantojam šķīdinātāju, kas ir videi draudzīgs; salīdzinot ar analogu produktu ražošanas procesu, ievērojami mazāks ir arī izmantoto vienreizējo plastikas palīgmateriālu daudzums,» norāda M. Borodušķis.

Jāatgādina, ka uzņēmēji projektu pieteikumus izvērtēšanai Zaļo tehnoloģiju inkubatorā var iesniegt līdz šā gada 11. maijam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Atbalstāmās zaļās ekonomikas jomas

Atjaunojamās enerģijas ražošana.
Videi draudzīgu un energoefektīvu materiālu un produktu radīšana ēkām un būvēm.
Tīra transportēšana.
Ūdens resursu vadība.
Atkritumu apsaimniekošana.
Ekodizains.
Jebkuru citu ar produktiem, tehnoloģijām vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšana, kas dod ieguldījumu efektīvai enerģijas izmantošanai, izmešu samazināšanai un mazākam resursu patēriņam.
Avots: Zaļo tehnoloģiju inkubators

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?