Tādējādi nav pieļaujami atšķirīgi mācību sasniegumu vērtēšanas principi un kārtība pret kādu no skolēniem, izņemot tiesiski pamatotus gadījumus, kad, piemēram, skolēns apgūst speciālās izglītības programmu ar garīgās attīstības traucējumiem un ir integrēts vispārējās izglītības klasē. Pretējā gadījumā skolā, iespējams, tiek pārkāpts Izglītības likuma 31. pantā noteiktais atšķirīgās attieksmes aizliegums.
Vienlaikus katrs pedagogs atbilstoši Izglītības likuma 51. panta otrajā daļā noteiktajam ir atbildīgs par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem. Tātad sākotnēji atbildība par nepamatotu skolēna novērtējumu jāprasa tieši no pedagoga,» uzskata Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs.
«Par iespējamo pārkāpumu atklāšanu, jāsaka, ka gan skolēnam, gan viņa vecākiem ir tiesības lūgt pedagogam izskaidrot skolēnam pārbaudes darbā izlikto vērtējumu, kā arī vērtēšanas kritērijus. Ja šķiet, ka pedagoga skaidrojums vai argumenti nav objektīvi, skolēnam vai viņa vecākiem ir tiesības lūgt situācijas risināšanā iesaistīties arī skolas direktora vietnieku un/vai direktoru. Ja arī vēršanās pie skolas administrācijas nevainagojas ar panākumiem, vienmēr pastāv iespēja lūgt palīdzību Izglītības kvalitātes valsts dienestam,» norāda M. Platonovs.