Premjeres parlamentārais sekretārs ir cilvēks, kurš Saeimā aizstāv valdības viedokli, «nevis izsauc premjeri uz paklāja, un te ir jāsaprot, vai bērni spēlējas viesistabā uz parketa ar uguni vai tam ir tālejošāki nolūki,» sacīja Vienotības frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis. Vēsturiski viņš atminoties tikai vienu - Induļa Emša (ZZS) - valdību, kuru nogāzuši nevis nacionāļi, bet gan Tautas partija. R. Dzintars savukārt atgādināja, ka Nacionālā apvienība kā partija pastāv tikai dažus gadus un viņš nevar atbildēt par to, kas noticis Tēvzemei un brīvībai/LNNK laikā, jo «tā bija pavisam cita partija».
Līdz šim premjeres L. Straujumas attiecības ar parlamentāro sekretāru esot bijušas labas, un tādas tās R. Kolam šķitušas līdz pagājušajai trešdienai, kad pēc Saeimas ārkārtas sēdes notikusi Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas un premjeres L. Straujumas saruna. «Tajā Solvita Āboltiņa rādīja Straujumas kundzei dokumentu, kurā biju parakstījies kā 34. deputāts, un man jau bija skaidrs, par ko ir runa. Pēc tam Laimdota Straujuma pienāca pie manis un pateica, ka mani atlaiž,» atceras R. Kols. Uz vaicāto, vai lēmums par R. Kola atbrīvošanu patiesībā nav S. Āboltiņas rīkojums, R. Dzintars atbildēja: «Man ir grūti iejusties Straujumas kundzes ādā, taču es redzēju to pašu, ko redzēja Rihards Kols. Un man ir pamats apšaubīt, vai tā ir bijusi premjeres Laimdotas Straujumas vēlme.»
Vienotības līdere S. Āboltiņa notikušo raksturoja nedaudz atšķirīgi. «Es neko nedaru kādam aiz muguras. Pēc sarunas ar Laimdotu Straujumu piegāju pie Nacionālās apvienības deputātiem un daudzu klātbūtnē pateicu, ka šādā situācijā Rihards Kols nevar palikt šajā amatā,» Dienai sacīja S. Āboltiņa. Viņa atgādināja, ka šis nav pirmais gadījums, kad R. Kols paužot uzskatus, kas ir pretēji valdības pozīcijai. Arī Saeimas ārpolitikas debatēs viņa uzstāšanās «bija skarbāka par Jāņa Dombravas runu», teica Vienotības līdere. Viņa cienot dažādus politiskos uzskatus, bet konkrētajā amatā R. Kolam ir jāpārstāv premjere.
Gados jaunais R. Kols parlamentā ir ievēlēts pirmo reizi un arī algu saņēma Saeimā, nevis valdībā. Tāpēc viņš kā Saeimas deputāts esot vēlējies saņemt atbildes uz jautājumiem, kas par bēgļu uzņemšanu Latvijā interesējot daudzus. Lai aizstāvētu valdības viedokli, R. Kolam bijusi nepieciešama šī informācija, jo valdībā bēgļu jautājums izskatīts slēgtā sēdē. Premjeres alternatīvais piedāvājums viņam koordinēt bēgļu uzņemšanas jautājumu, tostarp šo personu integrāciju, R. Kolam pat izraisījis «nelielu smaidu», jo runa ir par pilnīgi no jauna izdomātu koordinatora amatu. Savukārt Vienotības pārstāvji tāda izveidošanu bēgļu jautājuma risināšanai uzskata par pamatotu, un būtu tikai atbildīgi, ja Nacionālā apvienība «beigtu sev taisīt politisko reklāmu un biedēt sabiedrību ar bēgļiem, bet sāktu strādāt», sacīja kāds no premjeres partijas biedriem. Uz vaicāto, vai ir kādi plāni mainīt valdību, neviens skaidri neatbildēja, bet apgalvoja, ka speciāli tās gāšana netikšot provocēta.
Par premjeres parlamentāro sekretāru R. Kols kļuva pērn, kad ZZS uzstāja uz šo posteni NA vadītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tāpēc vietā tika piedāvāts postenis premjeres birojā. R. Kola galvenie pienākumi bija saistīti ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kurus viņš godprātīgi arī veicis. ES prezidentūra beidzās jūlijā.
Pēdējās dienās bieži tiek piesaukts arī koalīcijas līgums. Jāatgādina, ka šo līgumu ik pa laikam nav ievērojušas visas trīs partijas un šai atsaucei, lai norādītu uz kāda cita nodarījumu, ir vairāk simboliska nozīme. Faktiski līgumi nedarbojās jau iepriekšējās valdībās kopš 2011. gada vasarā atlaistās 10. Saeimas laikiem. Nesen kopā ar opozīciju S. Āboltiņa, K. Šadurskis un ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ierosināja Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes atlaišanu un par neuzticību tās priekšsēdētājam Aināram Dimantam arī nobalsoja. «Zaļajiem zemniekiem» partneri ir pārmetuši, ka frakcija Saeimā iesniedz ar pārējiem nesaskaņotus projektus, piemēram, grozījumus Ārstniecības likumā.