Armijai pērn pievienojās tikai 2400 cilvēku cerēto 5300 vietā, informē Thelocal.se. Lai spētu nodrošināt apakšvienību pilnvērtīgu darbību, daudziem no karavīriem ārvalstu misijās var nākties pavadīt vairāk laika, nekā tas bijis noteikts līdz šim.
Pēc ekspertu prognozēm, nākamajos divos gados armijas rindās varētu pietrūkt līdz pat pieciem tūkstošiem karavīru.
Pārtraucot obligāto dienestu un pārejot uz brīvprātīgu profesionāļu veidotu armiju, Zviedrijas aizsardzības ministrs Stens Tolgfors solīja, ka turpmāk Bruņoto spēku rīcībā būtu 50 tūkstoši cilvēku valsts aizsardzībai tās apdraudējuma gadījumā. Taču līdz šim šāda mērķa sasniegšana izrādījusies neiespējama.
Lai risinātu radušās problēmas, Zviedrijas Bruņotie spēki jau parakstījuši līgumu ar Valsts nodarbinātības aģentūru, raksta Thelocal.se. Ar tās palīdzību tagad ik gadu cer pievilināt 4-6 tūkstošus jauno kareivju.
Arī Bruņoto spēku virspavēlnieks Sverkers Jēransons nenoliedz, ka armija ievērojami atpaliek plānoto mērķu izpildē, taču kareivju skaits pašlaik atbilstot Zviedrijas vajadzībām.