Režisora darbu viņš sāka 19 gadu vecumā Francijā, taču drīz pārcēlās uz Itāliju, kur sadarbojās ar Džordžo Strēleru Milānas Piccolo Teatro. Dramatiskajā teātrī viņš bieži uzveda Šekspīru, Dostojevski un Čehovu. Pasaules slavu Patriss Šero iemantoja 1976. gadā, iestudējot Riharda Vāgnera Nībelunga gredzenu Baireitas festivālā ar Pjēru Bulēzu pie diriģenta pults.
Patriss Šero piedāvāja drosmīgu un modernu Vāgnera lasījumu - darbība notika industriālās revolūcijas laikā uz hidroelektrostacijas fona. Skatītāji bija nikni un neapmierināti («Ja tevi ienīst, tas ir OK,» teicis Patriss Šero), taču jau četrus gadus vēlāk, kad šis Nībelunga gredzens Baireitā tika izrādīts pēdējo reizi, ovācijas ilga 90 minūšu. Iestudējums kļuvis par klasiku, turklāt tas tiek uzskatīts par pirmo izteikti konceptuālu Vāgnera tetraloģijas uzvedumu, kurā režisors tik radikāli interpretē materiālu, piepilda to ar dziļām psiholoģiskām idejām un ietērpj jaunā estētiskā formā.
Vēl pirms Nībelunga gredzena Patriss Šero uzveda Žaka Ofenbaha Hofmaņa stāstus Parīzes operā. Vēlāk viņš iestudēja abas Albāna Berga operas - Voceks (Parīzē un Berlīnē) un Lulu (Parīzē), kā arī Mocarta Donu Žuanu (Zalcburgas festivālā) un Cosￃﾬ fan tutte (Ēksanprovansā, Parīzē, Vīnē), Vāgnera Tristanu un Izoldi (Milānas La Scala).
Patrisa Šero pēdējie darbi muzikālajā teātrī ir Leoša Janāčeka opera No mirušo nama, kas tika izrādīta Vīnē, Amsterdamā, Ēksanprovansā, Milānā, Ņujorkā un Berlīnē, un Riharda Štrausa Elektra, kuras pirmizrāde notika šovasar Ēksanprovansas festivālā. Tie visi ir nozīmīgi un nopietni muzikālā teātra darbi, kuros Patriss Šero pauž savu skatu uz materiālu. Daudzas izrādes ir pieejamas ierakstos, un tos ir vērts redzēt.
Režisora nozīmīgākās filmas ir Karaliene Margo (1994; Kannu kinofestivāla žūrijas balva), Kas mani mīl, brauks ar vilcienu (1998), Intīmi (2001; Berlīnes kinofestivāla Zelta lauva), Viņa brālis (2003) un Gabriela (2005). Viņa pēdējā filma ir Vajāšana (2009), kas pirms trim gadiem tika izrādīta festivālā Baltijas pērle. Savukārt 1998. gadā Patriss Šero ieradās Rīgā, lai piedalītos Baltijas pērlē, un viņa filma Kas mani mīl, brauks ar vilcienu ar Žanu Luiju Trentiņānu galvenajā lomā toreiz ieguva festivāla Grand Prix.