Pēc pārrāvuma koksnes būvniecībā, kādu Latvija piedzīvoja padomju laika izskaņā un vēl kādu brīdi pēc tam, koks kā celtniecības materiāls atkal atgriežas mūsu arhitektūrā, stāsta a/s Latvijas Valsts meži pārstāvis Tomass Kotovičs. «Visbiežāk cilvēki redz koku kā tradicionālu materiālu, kas ir tuvs latviešu mentalitātei un piemērots vietējam klimatam,» viņš saka. «Tam noteikti var piekrist, taču tie ir arī mūsdienu pasaules izaicinājumi, kas prasa atgriezties pie koka, un tā vairs nav tikai tradīcija.»
Cilvēki, kas ar atbildību izturas pret planētas ekosistēmu, vienmēr apsver, cik tālu būs jātransportē kāds materiāls, tādējādi - cik daudz naftas jāsadedzina un CO
2
izmešu jāizlaiž gaisā. Šajā ziņā koku Latvijā nekas nevar uzvarēt, uzsver T. Kotovičs.
Aizvien biežāk priekšroka tiek dota ekoloģiskiem materiāliem, un arī šajā ziņā, protams, ar koku konkurēt ir grūti, tas nerada nekādus izmešus, tieši otrādi, augšanas procesā pats savāc CO
2
. Koka apstrādāšana - sazāģēšana - ir salīdzinoši vienkārša un nepaģērē lielu enerģijas patēriņu. Nemaz nevarot salīdzināt, cik ārkārtīgi liels enerģijas daudzums ir nepieciešams, lai izdedzinātu no kaļķiem cementu. Sadzīviskā līmenī koka interjers noteikti kaut daļēji palīdz izvairīties no XXI gadsimta veselības kaitēm - dažādām alerģijām, elpceļu slimībām utt.
Kā vienu no būtiskākajām priekšrocībām T. Kotovičs min koka kā atjaunojama celtniecības materiāla īpašību. «Koks, ko mēs izmantojam Latvijā, izaug apmēram 100 gadu laikā, egle pat 80 gados,» viņš skaidro. «Nākotnē tas būs koka vislielākais trumpis. Neatjaunojamos resursus - cementu, tēraudu, naftu - cilvēce izmanto aizvien ātrāk, un agrāk vai vēlāk tie beigsies.»
T. Kotovičs uzsver, ka pēc Jeilas un Kolumbijas Universitātes veidotā vides veiktspējas indeksa Latvija šobrīd ir otra zaļākā valsts pasaulē pēc Šveices, taču pagaidām mūsu valsts nerada videi draudzīgu vizuālo iespaidu tik lielā mērā kā Šveice, Zviedrija, Somija vai Austrija. Turklāt - dabas apsaimniekošana šajās valstīs ir ļoti līdzīga kā Latvijā. «Iespējams, būtu jāveic aptauja, taču, manuprāt, šo sajūtu rada arhitektūra,» teic Latvijas Valsts mežu pārstāvis. «Zviedrijā, Norvēģijā būvē arī tiltus no koka, tas pats attiecināms uz lielajām sabiedriskajām ēkām, peldbaseiniem Vācijā un Austrijā. Daudzi zina fantastisko sajūtu, atrodoties Sibēliusa koncertzālē Lahti Somijā! «Stikla kalns» - jā, tas arī nav slikti, bet, ja mums būtu vairāk ēku, kas celtas no koka, tas darītu šo vidi zaļāku un draudzīgāku.»