Ambiciozs projekts
Pašlaik katrai ES dalībvalstij ir sava enerģētikas politika. Piemēram, Francija lielā mērā paļaujas uz atomenerģiju, bet Vācija vēlas samazināt atkarību no atomenerģijas un fosilajiem enerģijas avotiem, palielinot atjaunojamo energoresursu lomu. Polijas galvenais energoresurss ir videi ārkārtīgi nedraudzīgās akmeņogles, tikmēr Baltijas valstīm vitāli nepieciešama Krievijas dabasgāze.
EK uzskata, ka situācijai ir jāmainās un ES par enerģētikas politiku jārunā «vienā balsī». «Mums ir jāatsakās no fragmentētās sistēmas, ko raksturo nesaskaņotas nacionālās politikas, tirgus barjeras un no energoapgādes izolēti apvidi,» teikts EK trešdien izplatītajā dokumentā. «Šī mērķa sasniegšanai būs nepieciešama pamatīga Eiropas enerģētikas sistēmas pārveide, enerģētikas savienība, vienots enerģētikas tirgus.»
Kā galvenie ES jaunās enerģētikas stratēģijas mērķi ir nosaukti dalībvalstu enerģijas avotu dažādošana, importētā energoresursu apjoma samazināšana un bloka kļūšana par pasaulē lielāko «zaļās» enerģijas ražotāju un patērētāju. «Mēs to redzam kā ambiciozāko enerģētikas projektu kopš Eiropas Ogļu un tērauda kopienas [ES priekštece]. Mēs vēlamies sākt procesu, lai 28 enerģētikas tirgus integrētu vienā enerģētikas savienībā,» EK viceprezidents enerģētikas politikas jautājumos Marošs Šefčovičs sacīja izdevumam The Guardian.
Lielākas pilnvaras EK
ES ir pasaulē lielākā energoresursu importētāja, iepērkot 53% no patērētajiem energoresursiem, par kuriem ik gadu samaksā aptuveni 400 miljardus eiro. 23% no ES patērētās dabasgāzes nāk no Krievijas, padarot to par Eiropas lielāko energoresursu piegādātāju. Atsevišķas ES dalībvalstis, piemēram, Baltijas valstis un Somija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes. EK uzskata, ka Krievija izmanto situāciju un ir noteikusi šīm valstīm negodīgu cenu par gāzi.
Tādēļ Brisele vēlas noteikt sev lielāku lomu dalībvalstu sarunās ar Krieviju par gāzes piegādēm. Plāns paredz, ka dalībvalstīm būs jāiesniedz EK visa informācija par vēl nenoslēgtajiem piegādes līgumiem, lai varētu pārbaudīt to atbilstību ES konkurences un enerģētiskās drošības normām. Krievijai draudzīgais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir paziņojis, ka kategoriski iestāsies pret EK iejaukšanos dalībvalstu sarunās ar Maskavu.
Krievijas gāzes monopoluzņēmuma Gazprom izteiktie brīdinājumi par iespējamo gāzes nepiegādāšanu Ukrainai, caur kuru Eiropa saņem daļu gāzes, vēlreiz pasvītrojuši nepieciešamību meklēt citus piegādātājus. EK stratēģija paredz palielināt sašķidrinātās dabasgāzes importu, jo īpaši uz Baltijas un Eiropas dienvidaustrumu valstīm, kuras ir sevišķi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm. Kā potenciālie alternatīvie piegādātāji tiekot uzlūkotas Azerbaidžāna, Turkmenistāna, Irāka un Irāna.
Jāveido starpsavienojumi
ES uzsvērusi nepieciešamību panākt, ka gāzi un elektrību var brīvi transportēt starp visām 28 ES dalībvalstīm. 12 dalībvalstis pašlaik nespējot izpildīt ES kritērijus, kas nosaka, ka vismaz 10% no to saražotās elektroenerģijas apjoma ir jābūt «spējīgai šķērsot robežas». Latvija, Lietuva un Igaunija tikai 4% no saražotās elektrības var novadīt uz citām ES dalībvalstīm, bet Malta un Kipra to nevar vispār.
EK uzsver, ka labāki elektrības starpsavienojumi starp ES dalībvalstīm un reģioniem patērētājiem ik gadu ļautu ietaupīt vismaz 40 miljardus eiro. ES ir uzskaitījusi vismaz 35 elektrības starpsavienojumu projektus, kas ļautu starpvalstu elektroapgādes noteikumus neizpildošo dalībvalstu skaitu samazināt līdz divām.
Lieli ieguldījumi būs nepieciešami ES energoinfrastruktūras attīstīšanā. EK lēš, ka tikai līdz 2020. gadam šim mērķim būs jāinvestē vismaz triljons eiro. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aprēķinājusi, ka ES dalībvalstīm līdz 2050. gadam jāiegulda minimums 2,2 triljoni eiro novecojušās energoinfrastruktūras modernizācijā, raksta The Financial Times.
EK jaunajā enerģētikas stratēģijā arī teikts, ka ES līdz 2030. gadam vismaz par 40% jāsamazina siltumnīcas efektu radošo gāzu emisija, par vismaz 27% jāpalielina saražotās atjaunojamās enerģijas apjoms, kā arī jāuzlabo energoefektivitāte par ne mazāk kā 27%.
Eiropas Parlamenta zaļo politiķi un vides aktīvisti uzskata, ka enerģētikas savienība pārāk lielu uzmanību veltīs dabasgāzes piegāžu diversificēšanai, nepietiekami pievēršoties atjaunojamajai enerģijai. «Komisija saka, ka ES vajadzētu samazināt atkarību no fosilā kurināmā, bet tajā pašā laikā vēlas meklēt jaunus gāzes piegādātājus un neizslēdz arī akmeņogļu izmantošanu,» teikts vides aizsardzības kustības Greenpeace paziņojumā.