Tomēr manis sastaptie rīdzinieki galvenokārt ir noskaņoti par labu atklātajiem balsojumiem. «Es domāju, atklāti,» saka Ruta. Tāpat domā arī Ramona - tad deputāti nokaunēšoties un balsošot tā, kā bija solījušies. Uz šādām domām Ramonu mudina fakti, ka deputāti ir melojuši par to, kā balsojuši par vienu vai otru amatpersonu. Arī Harijs saka, ka iedzīvotājiem ir patīkamāk, ja par amatpersonām balso atklāti. «Tad es zinu, ka tas caurmērā ir kaut cik godīgi,» viņš domā. Pēdējā laikā viņš gan cenšoties mazāk interesēties par politiku - ja neinteresējoties, varot mierīgāk gulēt. «Ja var redzēt, kas pret, kas par, ir objektīvāki argumenti, kāpēc jāievēl un kāpēc nav jāievēl,» domā Dzintra. Ja viņu kāda amatpersona sevišķi interesētu, viņa būtu gatava arī skatīties Saeimas stenogrammās, kā kurš deputāts ir balsojis. «Cilvēkam ir tāda daba - ja kāds balso pret mani, es ne vienmēr varbūt varu nošķirt savu personīgo attieksmi pret šo cilvēku. Bet, ja ir atklāti, tad atklāti. Ne vienmēr tas, kurš saka pret, ir ienaidnieks. Varbūt reizēm ir vērts ieklausīties tieši tajā, kas ir pret,» Dzintra uzskata.
Sastopam arī Larisu, ar kuru saruna rit krievu valodā. Viņa atzīst: «Es vienkārši neticu tā patiesumam un uzticamībai, kas tiek publiski apspriests. Ir apslēpti mehānismi, kas mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, nav jāsaprot. Šī informācija mums nav pieejama. Tautai pasniedz tādā gaismā, kādā vajag, politiskā virtuve ir jau laikus pārdomāta.» Viņa ir vienīgā no manis sastaptajiem cilvēkiem, kas atbalsta aizklāto balsojumu, jo tas esot ticamāks. «Atklātais balsojums ir paredzēts publikai, vērsts uz troksni, sadursmēm,» viņa saka. Uz jautājumu, vai viņa uzticas tām amatpersonām, kuras ievēl Saeima, Larisa atbild, ka esot bail pat teikt, bet tomēr ļoti griboties uzticēties. Pret amatpersonām Larisa izturas ar cieņu, esot viņu arī mazliet žēl «par to krustu, kas tām jānes».