FKTK vakar paziņoja, ka nule sāktā izmaksu kārtība, kas paredz izsniegt 50 latu dienā, būs spēkā līdz 26. novembrim. Var pieņemt, ka pēc tam tiks sākta garantēto noguldījumu izmaksa LK klientiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām). Naudas izmaksa jāsāk 20 dienu laikā no brīža, kad konstatēta noguldījumu izmaksu neiespējamība, ko FKTK oficiāli konstatēja otrdien. Garantētās atlīdzības saņemšana notiks FKTK norādītā bankā, un naudas saņemšanai būs nepieciešami tādi paši dokumenti, kādus parasti bankas prasa klientu identifikācijai. Nekādi īpaši iesniegumi naudas saņemšanai klientiem nav jāgatavo. Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 tūkstošu eiro apmērā (ap 70 tūkstoši latu). Atlīdzība tiek aprēķināta, summējot noguldījumus visos kontos, ja tie ir sadalīti. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan krājkontiem. Garantētā atlīdzība jāsaņem ap 238 tūkstošiem LK klientu.
Noguldījumus, kas pārsniedz minētos 70 tūkstošus latu, LK klienti, visticamāk, var cerēt atgūt tikai LK maksātnespējas procesa ietvaros. «Cerība ir pēdējā, kas mums visiem ir palikusi,» LTV raidījumā 100. pants otrdien sacīja I. Krūmane, komentējot iespēju saņemt noguldījumus virs garantētajiem 70 tūkstošiem latu.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina LK klientus tuvāko dienu laikā pensiju un pabalstu pārskaitījumu iespējami ātrai atjaunošanai informēt VSAA par kontu, uz kuru turpmāk veikt pensijas vai pabalsta maksājumus. Pensijas un pabalstus Krājbankas kontos saņem aptuveni 88 tūkstoši cilvēku, no tiem pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalstus - 58 tūkstoši, vēsta LETA.
Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem. Pašvaldībām, kurām ir iesaldēti konti LK, tiek solīti kredīti Valsts kasē. Vakar pieņemts lēmums par aizdevumiem Jaunpiebalgas, Dagdas, Kārsavas un Dundagas pašvaldībām, vēsta LETA. Uzņēmumi Latvenergo un Latvijas gāze solījuši individuāli vērtēt gadījumus, kad klienti nevar norēķināties LK slēgšanas dēļ. Individuālus risinājumus solījis rast arī Valsts ieņēmumu dienests.
Klienti, kuri noguldījuši naudu LK mātesbankas Snoras filiālē Latvijā, noguldījumus līdz 70 000 latu varēs saņemt no Lietuvas Noguldījumu garantiju fonda pēc attiecīga Lietuvas puses lēmuma.
Lai gan oficiāls lēmums no Lietuvas varas iestādēm par iesaistīšanos Snoras bankas glābšanā vēl nav pieņemts, retorika un notikumi ap LK liecina - amatpersonas pašlaik nerēķinās ar iespēju, ka bankas darbību var atjaunot. I. Krūmane LTV otrdien sacīja: «Ja Lietuvas valdība šo lēmumu nepieņem [par Snoras glābšanu], tad LK patiesība ir tikai viens ceļš.» Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte jau paziņojusi, ka valsts neplāno komercbanku Snoras glābt ar budžeta līdzekļiem, vēsta LETA. Lēmumu par Snoras tālāko likteni Lietuvas valdība varētu pieņemt šodien. «Snoras ieceltais administrators pašreiz iepazīstas ar situāciju bankā, kam sekos valdības lēmums par tālāko rīcību,» Dienai atzina Lietuvas Finanšu ministrijas komunikāciju vadītājs Vitauts Lenkutis. Arī Latvijas amatpersonas uzsvērušas, ka nodokļu maksātāju nauda LK glābšanai izmantota netiks.
Saskaņā ar LK finanšu pārskatu šā gada vidū bankas noguldījumu apjoms bija 624 miljoni latu, ierindojot Krājbanku sestajā vietā Latvijā (pēc noguldījumu apjoma). Bankas likviditātes rādītājs bijis ap 60-75%, kas ir virs vidējā rādītāja (62%) Latvijas banku sistēmā un pārsniedz bankām noteikto obligāto normatīvu (30%).