Mēs Monea saucam par sīkmaksājumu aplikāciju, kas paredzēta nelielu naudas summu pārskaitīšanai telefonu grāmatas kontaktiem. Nauda dažu sekunžu laikā tiek pārskaitīta, ja abas puses ir reģistrētas lietotnē. Turklāt nauda tiek pārskaitīta arī naktīs, kad bankas slēgtas. Mēs redzam sevi kā sīkmaksājumu lietotni, 99 eiro ir maksimālā summa, kas pārskaitāma vienā reizē. Dienas limits ir 250 eiro. Mēs aplikācijas lietojamību mērķējam ikdienas situācijām - viens otram izmaksā pusdienas vai arī kopīgi samet naudu dāvanai kolēģiem vai kopīgiem draugiem. Mēs ņemam divus procentus no summas. Summai līdz 17 eiro esam lētāki nekā standarta starpbanku pārskaitījums. Pie 15 eiro mēs sasniedzam 36 centus, kas ir standarta pārskaitījuma komisijas maksa, līdz 15 eiro mēs esam lētāki. Priekšrocība ir, ka mēs ietaupām 50 klikšķu interneta bankā, nevajag meklēt autentifikācijas kartes un tamlīdzīgi. Lietotnes mērķis ir palīdzēt cilvēkiem menedžēt ikdienas sīkos parādus un maksājumus tādās situācijās, kad, piemēram, man no paziņām jāsavāc nauda par futbola spēles biļetēm. Lielāko daļu naudas parasti izdodas savākt, taču kaut kas paliek neiedots. Cilvēki piemirst par šādiem maksājumiem. Mēnesī tādā veidā ļoti viegli salasās 10-15 eiro. Gada griezumā tā ir ļoti liela summa. Monea palīdz veikt šo naudas pieprasījumu, un patlaban mūsu izaicinājums ir mainīt cilvēku paradumus. Cīnāmies, lai pierādītu, ka tas ir droši un ērti.
Jā, drošība ir svarīga. Lūk, tas ir mans nākamais jautājums. Izmēģināju, reģistrējoties man paprasīja faktiski visu konta un kartes informāciju, izņemot tos 72 sešciparu kodus. Es saprotu, ka lietotājos tas varētu radīt satraukumu. Kā garantējat drošību?
Svarīgi saprast, ka lietotnē var reģistrēties tikai ar Latvijas personas kodu un kontu kādā no četrām mūsu partneru Latvijas bankām. Mēs esam pirmā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licencētā maksājumu iestāde Latvijā, kas drīkst veikt bezkonta naudas pārvedumus un piedāvāt maksājuma instrumentus. Mūsu datu apstrāde ir reģistrēta Datu valsts inspekcijā. Tā ir normatīvā puse.
Tāpat lietojam risku vadības sistēmas, ko izmanto bankas un arī ārzemēs. Sekojam līdzi aizdomīgām darbībām, piemēram, ja trīs dienas pēc kārtas sasniegta maksimālā summa, «paceļas karodziņi».
Kas attiecas uz zādzībām - mēģināt ko nozagt ir mazliet bezjēdzīgi: ja nozog karti un zaglis zina PIN kodu, var izņemt naudu, bet, ja nozog telefonu, var pārskaitīt naudu tikai citam Monea lietotājam. Tas ir diezgan muļķīgs zādzības mēģinājums. Tas, protams, neizslēdz visas iespējas, bet tā ir mūsu produkta priekšrocība.
Kā mēs spriežam, mums nav jārunā tik daudz par drošību, bet gan par uzticamību. Drošības izjūtu nevar iestāstīt - ja cilvēks būs skeptisks, tad būs. Var radīt vēlmi uzticēties. Mēs to arī cenšamies darīt.
Un kā jums veicas? Kopš lietotnes starta prezentācijas ir pagājuši kādi četri pieci mēneši.
Minētie mēneši mums ir pagājuši, saprotot, kā apkalpot klientus. Mēs palaidām aplikāciju, tad pieklusām. Tas nebija tāpēc, ka mums nebija naudas, mums bija labāk jāsaprot, kā strādā klientu apkalpošana, kādas kļūdas cilvēki pieļauj. Konstatējot primārās kļūdas, komunicējam ar SMS, pēc tam zvanām pa tālruni. Ne visām kļūdām ir loģisks skaidrojums, mums vajadzēja zvanīt, lai saprastu, kas notiek. Piemēram, klients ir pārliecināts, ka karte ir reģistrēta pirkumiem internetā, bet pēc vairākām minūtēm saprotam, ka viņš nesen nomainījis bankas karti un jaunā bankas karte nav piereģistrēta. Tagad gan sākam publiskas aktivitātes. Patlaban mums ir pārdošanas kampaņa.
Nesen bija pētījums, kas parādīja, ka liels skaits cilvēku vēl aizvien nemaksā ar bankas karti, bet izņem naudu no bankomāta un tad dodas iepirkties ar skaidru naudu rokās, jo baidās, stāvot veikalā pie kases, aizmirst savu PIN kodu, būt spiesti aizkavēt visu rindu un beigās atstāt preces uz letes, jo nav iespējams par tām norēķināties, un tamlīdzīgi. Vai Latvijā nav grūti pārliecināt cilvēkus izmantot šādu lietotni?
Jā, viegli nav, bet es varu likt pretī pētījumus, ka tikai apmēram 60% cilvēku atceras savus mazos parādiņus un tikai puse no viņiem prasa naudu atpakaļ. Sanāk zaudējumi. Šis paradums mums ir jālauž, un Monea varētu palīdzēt. Tāpēc uzticamība ir svarīga.
Vai teiksiet, cik lielu lietotāju skaitu jau esat sasnieguši?
Mums par lietotāju skaitu drīzāk gribēsies runāt pēc visām akcijām, kas norit martā, bet jau tagad var redzēt, ka Android viedtālruņiem esam sasnieguši vairāk nekā 5000 lejupielāžu un iOS apmēram tikpat daudz. Jāatceras, ka tie cilvēki, kas šodien reģistrējas, ne vienmēr sāk ar nākamo nedēļu maksāt. Ir liela daļa, kas sāk to darīt pēc mēneša. Ir cilvēki, kuri sāka reģistrāciju jau pērn oktobrī, bet reģistrāciju pabeidza tikai tagad.
Cik lielu lietotāju skaitu gribat sasniegt?
Latvijā ir apmēram nepilns miljons mobilā interneta lietotāju, un apmēram 54% ir tieši viedtālruņu lietotāji. Tā arī ir pašreizējā mērķauditorija, bet tā joprojām ir strauji augoša. Es neredzu problēmu iegūt pārsimt tūkstošu lietotāju, bet, kā tas izdosies, lielā mērā ir atkarīgs no mūsu komunikācijas prasmes un darba. Tā ir tā cīņa, ko izcīna jebkurš start-up uzņēmums, lai ātrāk tiktu uz priekšu. Protams, bezkonkurences apstākļos mēs trijos gados to izdarītu, bet vai mums ir trīs gadi? Droši vien ne.
Mēs savā nišā ar piedāvājumu, kāds mums ir, esam vieni no pirmajiem šajā reģionā, bet arī mūsu konkurenti neguļ. Mūsu unikalitāte pagaidām ir tā, ka spējam nodrošināt ne tikai maksāšanas rīku, bet arī visu maksājumu sistēmu un atļaujas.
Vai metat acis uz kaimiņvalstu tirgu?
Metam, bet pagaidām mums gribas vēl pāris kampaņu paveikt Latvijā, jo, ja nespējam Latvijā iegūt vēlamo ātrumu, kādā cilvēki sāk mūs lietot, naivi būtu paļauties uz veiksmi citos tirgos; jebkurš solis ārzemēs mums izmaksās vismaz divreiz vairāk.
Esam šo to pārdomājuši Baltijas tirgus mērogos, bet tas viss ir pakārtots tam, kā mūsu projekti, tā sakot, ieskriesies. Mums būs vieglāk saprast, kā un kādus darbus prioritizēt. Licence mums ļauj darboties visā Eiropas Savienībā, tur gan viss ir vēl komplicētāk - gan lietotāju paradumi, gan tirgi. Es biju fintech (finanšu pārvaldes tehnoloģijas - red.) pasākumā Finovate Europe 2016 Londonā, un jāsaka, ja mēs uzstātos, mēs noteikti nebūtu baltais zvirbulis sliktā ziņā.
Par kādiem attīstības ceļiem finanšu tehnoloģiju un lietotņu nozares pārstāvji domā patlaban?
Pasākumā Finovate Europe 2016 Londonā bija daudz lietotņu, kas veltītas personīgo investīciju menedžēšanai, lai, kā mēdz teikt, muļķu droši varētu investēt akcijās. Mums ļoti interesanti bija klausīties par biometrisko drošību, kas ļauj ne tikai paātrināt reģistrēšanos, bet arī uzlabot drošību. Piemēram, cilvēks skenē acis, bet tur ir punkts, kam jāseko, lai var salīdzināt rezultātu. Aktuāli ir balss atpazīšanas produkti, kas var ievērojami palīdzēt uzņēmumam attālināti veikt klientu atbalstu. Drošība ir svarīga, jo nepieciešams, lai klientam būtu ērti, bet uz jautājumu nevar skatīties atrauti no likumiem. Lielbritānijā tagad tieši likumdevēji normatīvā regulējuma aspektā cenšas uzlabot nosacījumus, lai būtu ērtāk attīstīties šādiem rīkiem.
Un cik viegli Latvijā ir nonākt no idejas līdz gatavam produktam?
2013. gada decembrī mēs dibinājām savu projektu, iepriekš vasarā bija radusies ideja. Pēc tam ziemā vienojāmies, ka mēģināsim kaut ko darīt un spert pirmos soļus. No sākuma bija jāsaprot, vai, vērtējot no likumu un banku iesaistes puses, tas ir iespējams. Tad izveidojām prototipus. 2014. gada pirmajā pusgadā mēs izstrādājām lietotni un izzinājām tirgu. Vasarā sākām piesaistīt investīcijas. Svarīgi ir saņemt FTKT licenci, lai mums būtu iespēja darboties arī citviet Eiropā. Produktu veidojām tā, lai tas atbilst visām finanšu procedūrām, bet, tā sakot, pie dzīviem testiem darbu sākām pagājušajā gadā, kad arī sākām izmēģināt pirmos kontus ar cilvēku iesaisti. Tā ka viss projekta ilgums kopā ir divarpus gadu.
Jāsaka, starts jums bija diezgan jaudīgs - gan licences iegūšana, gan tas, ka prezentācijā bija prominenti cilvēki, to vidū Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Jā, tas ir komplekss darbs. Turklāt vēl pirms pašas prezentācijas sabiedrībā pazīstami cilvēki izteicās par mums, bija mūs pamanījuši.
Zināms garants bija arī licence, jo, ja iedziļinās, licence ir ļoti svarīga, turklāt arī finanšu nozares cilvēki saprot, ka licence ietver būtiskas procedūras un garantus. Tas ir nozīmīgs pienesums, lai mēs uz prezentāciju varētu uzaicināt prominentus cilvēkus. Palīdz arī tas, ka mums pašiem ir pieredzes bagāža. Ja mums nebūtu pašiem kā veidotājiem bijusi pieredze gan start-up jomā, gan banku sektorā, nez vai tas izdotos.
Jā, Monea komanda kaut vai vecuma ziņā neatgādina tipisku jauniešu start-up. Pieņemu, ka dzīves pieredze arī palīdzēja piesaistīt investīcijas, nu jau ir vairāk nekā miljons eiro.
Tā savā ziņā ir, bet tā ir fintech sektora īpatnība, arī Londonā redzēju, ka uzņēmēju vidējais vecums ir augstāks nekā citu sektoru start-up. Laikam, lai izveidotu kaut ko šajā sfērā, papildus jāzina industrija, jāzina ļoti daudz elementu. Lielajiem fintech uzņēmumiem juridiskie izdevumi sasniedz 30% no izmaksām. Lai ko tādu sāktu, jābūt diezgan plašām zināšanām. Sanācis tā, ka Monea dibinātājiem ir dažāda pieredze un katram ir savs pienesums. Investīciju piesaistē, it īpaši sākumā, naudu neiegulda produktā, bet cilvēkos, kas spēs sākt biznesu. Mēs, protams, arī cīnāmies par sava biznesa attīstību, mēs tirgus apguvē neesam gudrāki kā citi. Arī mums ir savi izaicinājumi.
Esat bijis ASV Silīcija ielejā. Kā, jūsuprāt, Latvijā ir kaut ko sākt, ja nav pieredzes, un kā situācija atšķiras no situācijas citās valstīs?
Es domāju, problēma ir, ka daudzi salasījušies stāstus, ka naudu var piesaistīt ar prezentācijām. Tas nedz Latvijā, nedz ASV tā nenotiek. Jā, ir gadījumi, kad ASV ar prezentāciju var gūt panākumus, ja tikai pirms tam jau esi pārdevis vairākus veiksmīgus uzņēmumus. Patīkami ir lasīt par tādiem gadījumiem, bet dzīvē tā ne vienmēr ir. Aiz katra veiksmīgā gadījuma ir tūkstošiem cilvēku, kam ar prezentāciju gūt panākumus neizdodas.
Tomēr, protams, prezentācijas spējas ir svarīgas, mums Latvijā, iespējams, tās ir zemākā līmenī, bet, ja spējas ir, sākuma naudu iespējams dabūt. Palīdzēt var arī biznesa inkubatori. Nevajag domāt, ka citur pasaulē, sākot biznesu, nevajag ģimenes un draugu atbalstu. Vajag. Protams, investors prasa: «Kā tu pelnīsi naudu?» Visiem ļoti patīk pieminēt, ka Twitter vēl nenes peļņu, bet ir tikai daži ļoti reti produkti, kas tā var darboties. Peļņa ir svarīga. Mums, piemēram, peļņas modelis ir skaidrs.
Tomēr kopumā tā ir vistas un olas lieta. Izstrādātāji vienmēr teiks, ka pārāk neagresīvi tiek investēts, bet investori teiks, ka nav kvalitatīvu ideju.