Nauda iedzīvotāju labā
Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne valmieriešus uzteic kā vienus no aktīvākajiem valstī piecu līdzinieku vidū (novadu fondi ir Talsos, Lielvārdē, Alūksnē, Valmierā un Liepājā), īpaši uzsverot prasmi ne vien iesaistīt iedzīvotājus labdarības akcijās, tādos vērienīgos iniciatīvu apmaiņas pasākumos kā Iedzīvotāju forums, bet arī panākt, ka ļaudis savu ieceri īsteno paši.
«Vēl svarīgi, ka Valmierā tiek veikts sabiedrības informatīvi izglītojošais un konsultatīvais darbs, lai ziedošana iegūtu tālejošāku un plašāku skatījumu,» norāda R. Klimkāne. Arī Ansis atzīst, ka aicinājums ziedot, piemēram, slima bērna ārstēšanai vai tradicionālajām Ziemassvētku labdarības akcijām, atrod daudz vairāk dzirdīgu ausu, nekā tās būtu, piemēram, pieredzes apmaiņas semināru vai līdzekļu piesaistes apmācību vajadzībām. Taču bez tādām zinībām fondu, nevalstisko un sabiedrisko organizāciju darbiniekiem neiztikt, jo viņiem jāprot «paņemt naudu» ne vien no starptautiskiem labvēļiem, kā Sorosa fonds-Latvija, bet arī no vērienīgiem projektiem. Tikai tad var nopelnīt līdzekļus arī fonda uzturēšanai.
Grūtākais esot piesaistīt naudu tā, lai paliktu neatkarīgs no tās devēja, piemēram, uzņēmējiem, atzīst A. Bērziņš. Kad tiem krīzes dēļ sākušies grūti laiki, fonds nolēmis vērsties pie iedzīvotājiem. Kopā ar savu labo roku fondā Zani Ābelīti-Medni uzplaiksnījusi ideja ar dažādiem tituliem, kā Labs draugs, Sirsnīgs draugs, Uzticams draugs, Draugs uz mūžu, ko piešķir par gadu no gada ziedotiem vismaz 20 latiem, sapulcināt 100 VNF draugu. Divarpus gadu laikā piesaistīti jau 57 dāsni ziedotāji.
Piemiņu iemūžina vijolē
Skolas somu sarūpēšana ar mācībām visnepieciešamākajām lietām Valmieras puses maznodrošināto ģimeņu atvasēm, vijoles dāvināšana vietējās mūzikas skolas jaunajiem talantiem, simt aktīvu ziedotāju loka veidošana, labdarībai atdoto mantu noliktavas uzturēšana, jaunatnes iesaiste labo ideju laboratorijā, kā arī nevalstisko organizāciju aktivitātēs - tie ir tikai uzskatāmākie no VNF pasākumiem.
Taujāts, kas no padarītā sagādājis lielāko gandarījumu, A. Bērziņš min vijoles dāvināšanu kādam no Valmieras Mūzikas skolas jaunajiem talantiem. Šoruden tika pasniegts jau trešais instruments, kas nopirkts par Elīzas Purmales piemiņai nodibinātā fonda stipendijas naudu. Savulaik smagi slimās meitenes ārstēšanai arī ar VNF līdzdalību tika saziedoti 5000 latu, taču Elīzu neizdevās glābt. Kopā ar bērna vecākiem par vislabāko neizmantotās naudas ieguldījumu tika atzīta ierosme izveidot Elīzas Purmales piemiņas fondu, kur no noguldījuma bankas procentiem sakrājas stipendija. Par to katru gadu var nopirkt vijoli, kuras spēli mācījās un mīlēja arī mazā Elīza…
«Likt naudai pelnīt naudu - ar šādu nostāju Valmieras novada fonds atšķiras no citām nevalstiskajām organizācijām. Mums bankas kontā uz procentiem kopumā glabājas 40 000 latu, un tas jau ir kaut kas! Ja pelna no procentiem, nevis līdzekļus «noēd» tūlīt, tad izrādās, ka ar laiku ieguvums ir lielāks, turklāt nauda tādējādi kļūst it kā mūžīga. Tāda pieeja dod iespēju atbalstīt arvien vairāk iedzīvotāju pieteikto vajadzību,» uzskata A. Bērziņš.
Kā stāsta Zilākalna ciemata aktīvistu biedrības Attīstība. Virzība. Izaugsme valdes priekšsēdētāja Inese Stepane, vietējo ļaužu iniciatīvu ritenis esot pa īstam iegriezies, kad pirms dažiem gadiem fonds ar naudu atbalstījis jauniešu ideju pašiem iekārtot sporta zāli. Vingrošanas cienītāju - arī no vecākās paaudzes - drīz vien saradies tik daudz, ka nācies veidot pat grafiku. Tad seniori ierosinājuši iekārtot koplietošanas telpu ar veļas mašīnu, jo daudziem dzīvokļos to trūkst. Turpat satiekoties un aprunājoties, izgudrojuši, ka vajag dabūt arī nūjošanas inventāru. Tagad tapis projekts, lai ar fonda atbalstu iegādātos plīti. Tad vecākās sievietes varētu pamācīt jaunās meitenes gatavot ēdienus, apmainītos ar pieredzi un receptēm.
«Tieši mazie projekti ir tādi, kas «paceļami» vienkāršajiem lauciniekiem, jo neprasa pārāk sarežģītu dokumentāciju. Vienlaikus tiem ir milzīga loma cilvēku dzīves vides uzlabošanā, lai ļaudis nesēdētu mājās, nogrimuši savās problēmās, lai satiktos un cits citu atbalstītu,» atzinību neslēpj I. Stepane.
Pēc sirds aicinājuma
Ansis ir pateicīgs vecākiem, kas viņam allaž devuši izvēles brīvību un iemācījuši vērtīgu dzīves gudrību - nekad nesūdzēties par grūtībām, bet centīgi strādāt pēc sirds aicinājuma. Varbūt tieši tāpēc matemātiku un datorzinības Sabilē padziļināti apguvušais jaunietis pagāja garām Ventspils Augstskolai, kur IT novirzienā bija jau ticis budžeta grupā, lai kaut vai par maksu mācītos Vidzemes Augstskolā, jo sirds dziļumos jutis, ka bez darba ar sabiedrību nespētu iztikt.
Izšķirošo grūdienu pievērsties sabiedriskajām aktivitātēm esot devis kāds Amerikas Miera korpusa brīvprātīgais, uz kura darbības prezentāciju Sabiles skolēni tikuši «sadzīti» klausīties. «Toreiz neviens īsti nesapratām, kas tie tādi - brīvprātīgo klubi, vietējo pašvaldību darba novērošana, demokrātija. Nu pilnīgi tumša bilde, tomēr kaut kas no tā visa mani uzrunāja,» atceras A. Bērziņš.