Treneru uzstādījumu izvairīties no noteikumu pārkāpšanas jau 5.minūtē neizpildīja aizsargs Georgijs Pujacs. Skaitlisko vairākumu realizēja Tomašs Rolineks, pēc tam vārtu augšējā stūrī Edgaram Masaļskim iemeta Tomašs Fleišmans (0:2), un izskatījās, ka īstenosies trīs grupas spēļu scenārijs, pēc kura Latvijas izlases pretestību pretinieki nolieca jau pirmajā trešdaļā.
Lielā mērā izšķiroša bija spēles 31.minūte, kurā Masaļskis, izstiepies līdaciņā, neļāva jau tukšā vārtu stūrī ripu iedabūt Martinam Havlatam. Komanda saprata, ka vārtsargs dod iespēju «aizķert» vienu no hokeja grandiem, kas 1998.gada olimpiskajās spēlēs Nagano uzvarēja, bet pirms četriem gadiem Turīnā izcīnīja bronzu.
No vienas puses labi, ka Latvijas izlase otrā perioda sākumā nerealizēja skaitlisko vairākumu pieci pret trīs. Arī izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks atzina, ka nezin kā tad būtu ievirzījusies spēle. Šoreiz sanāca tā, ka viņiem nebija laika vairs aizdomāties. No 53.līdz 57.minūtei Mārtiņš Cipulis un Miķelis Rēdlihs panāca 2:2. Laiks ritēja, un čehi kļuva nervozāki. «Labi, ka tas viss tā beidzās,» mediju satikšanās zonā pēc spēles nopūtās Čehijas izlases aizsargs Zbiņeks Mihaleks. «Tas nudien nebija patīkami, tik līdzīgi cīnīties ar Latviju. Viņiem nebija ko zaudēt. Šī spēle pierādīja, ka olimpiskajā turnīrā visas komandas ir labas.»
Pirms pagarinājuma bija sajūta, ka, spēlējot četri pret četri, pārsvars būs meistarīgāko čehu pusē, taču izrādījās pretējais. Bīstamāk uzbruka Latvija. «Ja es nebūtu iemetis, es nezinu, vai mēs varētu atgriezties mājās,» izšķirošo vārtu autors Davids Krejci lika noprast, ka spēles favorītiem čehiem plecos bija uzvelts smags atbildības vezums.
Patiešām nepelnīti, ka visu maču lieliski spēlējošo Masaļski ar negaidītu plaukstas metienu pārsteidza Krejci.
Šī ripa Latvijai aizšķērsoja ceļu uz ceturtdaļfinālu un arī olimpiādes reitingā neļāva no 12.vietas pacelties uz astoto. Trešdien hokeja izlase atpūtās, bet ceturtdien pa maršrutu Vankūvera - Kalgari-Frankfurte-Rīga atgriezīsies mājās.