Nemaz ne tik negatīvi. Latvijā pēdējo desmit gadu laikā e-pārvaldes attīstīšanai radīti daudzi labi risinājumi, pat pilnvērtīgāki nekā Igaunijā. Igauņi gan ir par mums labāki mārketinga speciālisti un daudz veiksmīgāk prot slavēt savus sasniegumus. Galvenais, par ko jādomā e-pārvaldes ieviesējiem Latvijā, ir iedzīvotāju izglītošana, respektīvi, sabiedrības datorprasmju paaugstināšana. Valstij būtu jānodrošina iespēja cilvēkiem iemācīties pilnvērtīgi strādāt ar informācijas tehnoloģijām (IT), un iedzīvotāji regulāri būtu jāinformē par to, kādi e-pakalpojumi Latvijā pieejami.
Šogad jūsu uzņēmums uzvarējis daudzos valsts iestāžu un pašvaldību konkursos, to vidū Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Bankas, Rēzeknes pilsētas domes un vēl citos. Kā tas izdevies?
Konkursos uzvarēt nav sarežģīti, ja var piedāvāt to, kas nolikumā prasīts.
Citu nozaru uzņēmēji sūdzas gan par nekvalitatīviem nolikumiem, gan par neizprotamiem konkursu rezultātiem, gan arī par konkursa rezultātu nepamatotu pārsūdzēšanu.
Konkursa rezultātus arī mēs esam pārsūdzējuši, bet IT nozarē vairākums strādājošo ir inteliģenti cilvēki, tāpēc publiskajā telpā diskusijas par konkursu rezultātiem neizskan tik skaļi un asi kā dažu citu nozaru konkurējošo uzņēmēju strīdi. Protams, ļoti svarīgi ir, cik profesionāla komanda konkursu organizē, kā arī tas, lai būtu pietiekami precīzi izstrādāts nolikums. Lielākā problēma iepirkumu procedūrā ir tieši tā, ka pasūtītājs nekvalitatīvi sagatavojis dokumentāciju, atstājis pārāk daudz iespēju dažādām interpretācijām. Domāju, ka daudziem pasūtītājiem vienkārši trūkst zinošu konkursa nolikumu izstrādātāju.
Jūs uzskatāt, ka Latvijā izpratne par IT tehnoloģiju iespējām biznesa attīstībā ir ļoti zema. Varbūt situācija tomēr uzlabojas?
Lielajos uzņēmumos uzlabojas, mazajos - ne īpaši. Lielie uzņēmumi, kuros ir sava IT nodaļa, saprot, kā izmantot modernās tehnoloģijas, lai nostiprinātos tirgū. Mazajos uzņēmumos īpašnieki un vadītāji bieži pat nevēlas iedziļināties tajā, kā IT tehnoloģijas varētu izmantot sava biznesa labā, un uztic IT jautājumus ārpakalpojuma padomdevējiem, kas nav tiešā veidā saistīti ar to nozari, kurā uzņēmums strādā. Rezultātā IT potenciāls paliek neizmantots. Turklāt arī izveidotās IT sistēmas ne vienmēr ir tik kvalitatīvas, kā varētu būt.
Joprojām valda vieglprātīga attieksme pret IT sistēmu drošību?
Nenoliedzami, ļoti vieglprātīga. Kā ikvienā jomā, arī par IT sistēmu drošību cilvēki sāk domāt tikai tad, kad viņiem notiek kaut kas ļauns. Kad tikko bijām izveidojuši uzņēmumu DPA, birojā izcēlās ugunsgrēks. Tikai pēc ugunsgrēka iedomājos, ka eksistē tāds serviss kā apdrošināšana un ka man būtu vajadzējis biroju apdrošināt.
Tātad līdz brīdim, kamēr uz IT sistēmas drošības nepilnībām nenorāda, piemēram, labi zināmais Neo, iestādes un uzņēmumi dzīvo ilūzijās, ka viss kārtībā?
Kas attiecas konkrēti uz Neo, gribu uzsvērt, ka šis cilvēks - Neo - jau neko neuzlauza. Viņš izmantoja situāciju, ka datu drošības sistēmā bija palikušas neaizslēgtas durvis, respektīvi, pieeja, kas ļāva brīvi datus kopēt. Neo par šo drošības sistēmas nepilnību uzreiz nepaziņoja informācijas sistēmas turētājam, bet izmantoja publicitātei. Tas, kā Neo rīkojies, ir diskutabli vērtējams un paliek uz viņa paša sirdsapziņas. Tomēr šis nav klasiskais drošības sistēmu uzlaušanas gadījums, kādu arī pasaulē netrūkst.
Neviens cilvēks nevar būt pilnīgi pārliecināts par to, ka viņa e-pasta vēstules netiek lasītas, pašam par to pat nenojaušot?
Ar to, ka ir kāds cilvēks, sacīsim, no malas, kurš lasa mūsu e-pasta saraksti, jārēķinās vienmēr. Nesen ASV federālās izmeklēšanas institūcija atzina, ka pilnīgi visa elektroniskā komunikācija ASV tiek ierakstīta. Gan jau kāds rūpīgi izlasa šo institūciju interesējošo cilvēku e-pastus. Savukārt, ja dators inficēts ar ļaundabīgu programmu, tad var būt tā, ka visi dati - arī sarakste - tiek kaut kur kopēti. Jautājums gan, kā datus izmanto un arī - vai vispār izmanto.
Ikdienas darbā bieži dzirdat par gadījumiem, ka tikusi uzlauzta IT drošības sistēma?
Datora uzlaušanu ļoti bieži datorlietotājs pat nespēj konstatēt. Gadās, ka, lietotājam nezinot, datorā tiek uzstādītas ļaundabīgas programmas, kas nepamanītas darbojas ļoti ilgu laiku.
Protams, nevajag baidīties lietot datoru un internetu, bet jāievēro saprātīga piesardzība. Ir daži Rīgas rajoni, kuros tumšā diennakts laikā labāk uz ielas neplātīties ar naudas maku, pārskaitot banknotes. Tieši tāpat riski jāapzinās arī virtuālajā pasaulē.
Mūsdienās ļoti daudzi cilvēki iepērkas internetā ar kredītkartēm. Pats pēc savas pieredzes esmu secinājis, ka iepirkšanās internetā nav 100% droša. Tāpēc es izmantoju pirkumiem internetā tikai tādu kredītkarti, kurā ir tik maza naudas summa, ka pat nav žēl, ja to arī nozags.
Jāpadomā pat par tādu šķietami elementāru elementu kā datora parole. Drošai parolei jāsatur vismaz padsmit zīmju, tajā jābūt lielajiem un mazajiem burtiem, kā arī simboliem. Parolei nevajadzētu būt parastam, vārdnīcā atrodamam vārdam. Bet sarežģītu paroli cilvēki parasti neatceras un tāpēc tādu neveido, bet izvēlas vienkāršu vārdu, tā vieglprātīgi padarot vienkāršāku hakeru darbu. Savukārt, ja datorlietotājs izveido sarežģītu paroli, tad pieraksta to uz lapiņas, ko pielīmē pie klaviatūras, un tas atkal palielina risku, ka parole nonāks nepareizajās rokās.
Ja cilvēks neaizsargā savu mājas datoru un tas tiek uzlauzts, tad nodarītais ļaunums tieši skar tikai datora īpašnieku un, tā sakot, ir paša problēma. Bet apjomīgām valsts institūciju, pašvaldību un uzņēmumu informācijas sistēmām, it īpaši tām, kas satur daudzu cilvēku datus, noteikti jābūt aizsargātām ļoti augstā līmenī.
Šodien Ventspilī atklāj DPA un Latvijas Universitātes (LU) veidoto programmatūras kvalitātes kompetences centru ar zīmolu Squalio. Kāds ir centra darbības mērķis?
Visi esam skolā pildījuši pārbaudes darbus un zinām, ka pašam savā kontroldarbā grūti atrast kļūdas. Squalio mērķis ir palīdzēt pārbaudīt liela apjoma IT sistēmas. Testēt, piemēram, to, kas notiks, ja visi bankas klienti reizē pieslēgsies i-bankai, vai tā spēs darboties. Squalio uzdevums ir nodrošināt, lai IT sistēma strādātu stabili tajā brīdī, kad tā tiek palaista apritē, un lai sistēmā visi drošības riski būtu novērsti.
Plānojat, ka Squalio lietotāji būs ne tikai bankas, bet arī valsts iestādes un pašvaldības?
Latvijā darbojas vairākas bankas, kas pieder skandināvu akcionāriem, un mēs ar Squalio tēmējām uz Skandināvijas tirgu. Tāpēc arī jaunā struktūra atrodas Ventspilī - optiskais kabelis savieno Ventspili ar Stokholmu, nodrošinot nepieciešamo IT jaudas kapacitāti.
IT nozares uzņēmēji bieži sūdzas par darbinieku trūkumu, norādot, ka tas traucē attīstībai. Savulaik jūs piešķīrāt stipendijas IT jomā ieinteresētiem, talantīgiem jauniešiem. Cerējāt tā piesaistīt darbiniekus?
Patlaban IT nozarē patiešām grūti atrast kvalificētus darbiniekus, it īpaši brīdī, kad darbinieki visvairāk vajadzīgi. Tāpēc mēs plānojam biznesa izaugsmi, ļoti rūpīgi apsverot, cik daudzus profesionālus cilvēku reāli varam piesaistīt. Jāapzinās, ka patiešām augsta līmeņa IT profesionāļu Latvijā ir maz un viņu darbs maksā dārgi, tā ka IT nozarē cenas tikai kāps.
Kas attiecas uz stipendiju projektu, to pārtraucām ne jau naudas trūkuma dēļ, bet tāpēc, ka nav jauniešu, kam stipendijas dot. Projekta mērķis bija motivēt reģionu vidusskolu beidzējus doties studēt IT jomas specialitātes, bet pēdējos divos gados jauniešiem par IT studijām interese aizvien saruka un mums bija aizvien grūtāk un grūtāk atrast potenciālos stipendiātus.
IT jomā algas ir virs vidējā līmeņa, daudzi jaunieši ilgas stundas pavada pie datora, tomēr studijām izvēlas citu specialitāti. Kāpēc darbam IT nozarē trūkst pievilcības?
Domāju, ka nepareizi ir tas, ka 14-15 gadus vecam pusaudzim liek izlemt, būs vai nebūs viņam dzīvē vajadzīga fizika un matemātika. Ja vidusskolā jaunietis nav šos mācību priekšmetus pamatīgi apguvis, tad, lai arī viņam patīk komunicēt sociālajos tīklos un spēlēt datorspēles, viņš nevar doties studēt IT jomas specialitātes. Turklāt jāņem vērā, ka matemātika un fizika nav paši vieglākie mācību priekšmeti, to apguve prasa rūpīgu intelektuālo darbu.
Tātad patlaban akūtais darbinieku trūkums IT nozarē ir izglītības sistēmas vaina?
Neapšaubāmi, turklāt tieši izglītības sistēmas, nevis matemātikas vai fizikas skolotāju vaina. Matemātika un fizika būtu obligāti un pamatīgi jāmāca arī vidusskolā, tad varbūt vairāk jauniešu izlemtu studēt IT specialitātes. Objektivitātes labad gan jāpiebilst, nevaram neņemt vērā demogrāfisko situāciju, to, ka tieši pašlaik Latvijā sarucis vidusskolas vecuma jauniešu skaits. Domāju, to izjūt daudzas augstskolas, sastopoties ar nopietnām grūtībām nokomplektēt studentu grupas.
Netālā Somija ir slavena ar savu programmatūru Linux, bet kam būtu jānotiek, lai Latvijā rastos pasaulslaveni IT izgudrojumi?
Pirmkārt, vajadzīgi izglītoti, radoši domājoši cilvēki. Otrkārt, valstiskā mērogā jārada vide, kura rosina ideju ģenerēšanu. Tomēr neesmu pesimists un domāju, ka paaudze, kas patlaban ienāk darba tirgū, sevi vēl pietiekami labi pierādīs, tiesa gan, tikai tad, ja būs gatava pacietīgi un sistemātiski strādāt, attīstot savu intelektu.