Tērējot veselības resursus
Olimpiskajām spēlēm kļūstot aizvien populārākām un masveidīgākām, to rīkošana prasīja aizvien lielākus finanšu resursus. Lai piesaistītu sponsorus, sākot no pagājušā gadsimta 80. gadiem, pamazām sāka atteikties no Kubertēna iedibinātajiem pamatprincipiem un atsevišķos sporta veidos jau ļāva piedalīties profesionāļiem. Mūsdienās tās faktiski ir tikai komercializētas profesionāļu sacensības un krāšņs šovs skatītājiem.
Varētu teikt, ka mūsdienu olimpiskajām spēlēm nav nekā kopīga ar sporta galveno uzdevumu - veselības nostiprināšanu. Profesionāli sportisti, saņemot diezgan prāvu atalgojumu, kas nereti skaitāms miljonos, īsam dzīves periodam - izmantojot atļautus un neatļautus dopingus - cenšas sasniegt augstus sportiskus rezultātus. Tas notiek uz veselības resursu priekšlaicīgas iztērēšanas rēķina. Lielākā daļa augstas klases profesionālo sportistu jau pusmūžā un pat agrāk cieš no nopietniem veselības traucējumiem.
Nav sastopama informācija, ka pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas veterānu sporta sacensībās būtu spējīgs piedalīties kāds bijušais olimpiskais čempions vai čempionu komanda.
Šis ievads ir pārdomām: vai ievērojamie finansiālie resursi, kas ik gadu tiek iztērēti profesionālajam sportam, tai skaitā nodokļu nauda, nes labumu iedzīvotāju labklājībai? Savukārt skolēnu, jauniešu un citu iedzīvotāju kategorijām fiziskās kultūras atbalstam līdzekļu ir kritiski par maz vai nav nemaz.
Panākumus izliekas nemanām
2013. gada 1.-11. augustā Turīnā (Itālija) norisinājās Pasaules veterānu sporta sacensības 43 sporta veidos. Tajās piedalījās 19 tūkstoši dalībnieku no 103 valstīm.
Sacensības notiek reizi četros gados un ir tādas kā veterānu olimpiskās spēles. Te gan piedalījās tikai amatieri. Visus izdevumus, tai skaitā organizatoriskos, ceļu un viesnīcu, sedza paši dalībnieki veterāni. Liela daļa no tiem ir pensionāri ar visai pieticīgu pensiju. No Latvijas pašvaldībām dalībniekiem materiālais atbalsts vidēji bija ap 50 latiem, bet izdevumi - 15 reižu lielāki.
No Pasaules veterānu sacensībām Latvijas veterāni atveda ap 300 dažāda kaluma medaļu. Taču šos lieliskos pusmūža un vecāko sportistu amatieru sasniegumus neviens tā īsti nenovērtēja, nerunājot nemaz par valdības ierēdņiem vai par Latvijas Olimpisko komiteju. Pēdējiem gan rūp tikai profesionālais sports un lielās dotācijas, un ziedojumi ar atvieglotiem nodokļu noteikumiem. Ja citu olimpisko spēļu panākumus atzīmē gan ar atzinību, gan materiāli, veterānu «olimpiskos» sasniegumus izliekas nemanām.
Aicinām pieteikties klubā
Veterānu sporta pasākumos īpašu interesi par savas dzīves un fiziskās varēšanas iespējām izraisa tieši vecākā gadagājuma dalībnieki. 70, 80 un pat 100 gadu veci dalībnieki skrien, lec, spēlē sporta spēles.
Visā dzīves laikā piekoptā fiziskā aktivitāte uztur veselību tādā līmenī, ka nav jālieto medikamenti, nav bieži jāapmeklē medicīnas iestādes veselības problēmu dēļ.
Tieši šāda dzīvesveida popularizēšana un atbalstīšana redzamāk veicinātu arī skolēnu un jauniešu fiziski aktīva dienas režīma izvēli.
Neprofesionālā sporta atbalsta trūkums valsts līmenī ir viens no iemesliem mazkustīgam dzīvesveidam un ar to saistītām veselības problēmām, tādām kā palielināts svars, sirds un asinsrites slimības, kaulu, locītavu un saišu priekšlaicīga novecošanās.
Paldies Senioru Dienai par iespēju popularizēt fiziskas aktivitātes! Man kopā ar 70 un 75 gadu veciem pludmales volejbola spēlētājiem no Latvijas augusta sākumā bija iespēja piedalīties Pasaules veterānu «olimpiādē» Turīnā.
Mūsu komandas atveda zelta un sudraba medaļas. Regulāri trenējamies divas līdz trīs reizes nedēļā: vasarā brīvā dabā smilšu laukumos, ziemā īrējam sporta zāles. Slimojam reti, medikamentus nelietojam.
Aicinām volejbolistus veterānus, kam sešdesmit un vairāk gadu, pieteikties mūsu klubā.