Kopš šā gada 1. maija, kad Vācijas darba tirgus beidzot ir kļuvis brīvi pieejams arī darba ņēmējiem no jaunajām ES dalībvalstīm, Latvijā ir vērojama pieaugoša interese par Vāciju un vācu valodu. Taču Vācija ir pievilcīga ne vien darba meklētājiem, bet arī studēt gribētājiem. Pagājušajā gadā organizācija British Council veica pētījumu, salīdzinot 11 valstu noteikumus un prasības ārvalstu iedzīvotājiem, kuri vēlas studēt šajās valstīs. Apkopojot rezultātus, visaugstāko novērtējumu ieguva Vācija, apsteidzot arī tādas valstis kā Apvienotā Karaliste, ASV, Austrālija. Pētījuma rezultāti daudziem bija negaidīti un pārsteidzoši, jo ne visiem bija zināms, cik intensīvi pagājušajā desmitgadē Vācijas augstskolās risinājies internacionalizācijas process.
Jau diezgan ilgu laiku vairs neatbilst patiesībai pieņēmums, ka, lai studētu Vācijas augstskolās, obligāti jāzina vācu valoda. Raksturīga augstskolu tendence ir piedāvāt arvien vairāk studiju programmu, kuras apgūstamas svešvalodās - lielākoties angļu. Pēc jaunākajiem datiem, Vācijas augstskolās kopumā tiek piedāvātas 972 starptautiski orientētas programmas. Lielākā daļa no tām - maģistra studiju līmenī. Palielinās tādu studiju programmu skaits, kas veidotas kopīgi ar ārvalstu partneraugstskolām. Latvijā zināms šīs sadarbības formas piemērs ir Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolas un Latvijas Kultūras akadēmijas kopīgi veidotā maģistra studiju programma Mediju un kultūras menedžments.
Ir skaidrs, kāpēc gan Latvijas, gan Vācijas skatījumā šādām ievirzēm ir liela nozīme. Zinātne arvien ir bijusi starptautiska. Mūsdienās grūti iedomāties zinātnisko darbību, kurā nenotiktu pieredzes un zināšanu apmaiņa ar kolēģiem citās valstīs. Starptautiskā dimensija kļūst arvien svarīgāka arī daudzās citās mūsu dzīves jomās - gan politikā un ekonomikā, gan arī kultūrā un izklaidē. Tāpēc šķiet tikai loģiski ieviest šādu virzību uz starptautiskumu arī izglītības jomā.
Latvijas studentiem šajā ziņā daudz iespēju paver Eiropas Savienības finansētā izglītības programma Erasmus. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajiem datiem, Latvijas studentu vidū populārākais apmaiņas galamērķis ir Vācija. No otras puses, pieaug arī vācu studentu interese par izglītošanos Latvijā - piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē patlaban studē 124 studenti no Vācijas (neskaitot apmaiņas studentus). Augstskolu likuma jaunākie grozījumi (pieņemti 14.07.2011.) nodrošinās, ka studiju piedāvājums Latvijas augstskolās kopumā kļūs starptautiskāks, jo palielināsies ārvalstu mācībspēku īpatsvars un būs paredzētas procedūras starpaugstskolu studiju programmu izveidei.
Turklāt Latvijas jauniešu vidū patlaban ir populāri uzreiz pēc vidusskolas beigšanas vai pēc bakalaura studijām doties studēt uz kādu citu valsti. Arī šajā ziņā Vācija ir iecienīta mērķvalsts, tas izskaidrojams ne vien ar studiju kvalitāti un mūsdienīgo tehnisko nodrošinājumu, bet arī ar lielo studiju programmu daudzveidību. Vācijā ir vairāk nekā 380 universitāšu un cita veida augstskolu, kurās var apgūt teju vai visas iespējamās disciplīnas, pat tik specifiskas zinātnes kā enoloģija, astrofizika, kristalogrāfija u. c. Īpaša Vācijas izglītības sistēmas iezīme ir t. s. lietišķo zinātņu augstskolas, kurās studijas ir sevišķi pietuvinātas praksei.
Latvijas jauniešiem iestāties augstskolā Vācijā ir samērā vienkārši: lai piedalītos konkursā par studiju vietām, ir nepieciešams atestāts par vispārējo vidējo izglītību un vācu vai angļu valodas prasmes apliecinājums (atkarībā no izvēlētās studiju programmas). Izmaksu ziņā studēt Vācijā ir izdevīgi, jo maksa par studijām valsts augstskolās (maksimāli 1000 eiro gadā) ir ieviesta tikai četrās no 16 Vācijas federālajām pavalstīm. Vācijā ir arī daudz organizāciju un fondu, kas sniedz finansiālu atbalstu ārvalstu studentiem. To vidū īpaši vēlētos nosaukt Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienestu (Deutscher Akademischer Austauschdienst - DAAD), kas ārvalstu - tostarp arī Latvijas - studentiem, doktorantiem un pētniekiem piešķir plaša spektra stipendijas, tajā skaitā stipendijas studijām maģistrantūrā, kā arī Mummerta fondu (Rochus und Beatrice Mummert-Stiftung).
Latvijas skolēni un studenti atbalstu var saņemt ne tikai finansējuma, bet arī konsultāciju veidā. Rīgā darbojas DAAD informācijas centrs, kurā pēc padoma var vērsties ikviens, kurš interesējas par iespējām studēt Vācijā. Informācijas centra speciālistu padoms var izrādīties visai noderīgs, jo Vācijas augstskolas bieži vien tiek pamatoti kritizētas par to, ka studiju piedāvājums ir tik plašs, ka tajā grūti orientēties, lai atrastu piemērotāko. Citā valstī iegūtam augstākās izglītības diplomam ir «pievienotā vērtība» gan Vācijā, gan Latvijā. Tas liecina ne vien par diploma īpašnieka zināšanām, bet - ne mazāk svarīgi - par spēju adaptēties citā vidē, pielāgoties citiem spēles noteikumiem, veidot saites starp savu un citu kultūru. Jāpiemin arī tas, ka, studējot Vācijā, paralēli var ļoti labā līmenī apgūt vācu valodu, kas, ņemot vērā, ka Latvijas tirgū darbojas vairāk nekā 1000 uzņēmumu, kuriem pamatā ir Vācijas kapitāls, var būt noderīgs līdzeklis darba tirgū.