Komisijas sēdes sākumā vārds tika dots izglītības un zinātnes ministram. Tā kā sēdes temats bija IZM darba aktualitātes 2012./2013. mācību gadā, R. Ķīlis klātesošos iepazīstināja ar prezentāciju, kurā izklāstīja vispārējās izglītības aktualitātes, kā arī paredzētās augstākās izglītības reformas. Ministrs uzvēra, ka mērķis ir kvalitatīva izglītība «pasaules salīdzinājumā», kas būtu sajūgta ar augstas raudzes zinātni. Viņš minēja, ka vismaz vienai augstskolai jāiekļūst Eiropas labāko simtniekā, savukārt trim augstākās izglītības iestādēm jāatrodas starp 500 labākajām pasaulē. Ministrs norādīja, ka nākotnē finansējums un publiskais pasūtījums pienāksies tikai konsolidētām augstskolām.
Lai ministrija varētu nošķirt kvalitatīvākās programmas, kurām nākotnē iedalīt valsts līdzekļus, tā plāno «pārrakstīt» starptautisko ekspertu atzinumus par augstākās izglītības kvalitāti. Proti, tā nemainīs punktu skaitu, ko eksperti piešķīruši katrai programmai, taču, pamatojoties uz šiem skaitļiem, IZM plāno piemērot striktākus kvalitātes atzinumus. R. Ķīļa teiktais izsauca klātesošo rektoru nopēlumu. Taču viņš uz to atbildēja, ka «mums ir tiesības izteikt jebkāda veida vērtējumu attiecībā uz šo darbu, jo mēs esam tā pasūtītājs. Atcerēsimies to!»
Saeimas komisijas sēdes telpa trešdien līdzinājās darbdienas rītā pārpildītam sabiedriskajam transportam, kurā trūkst gaisa. Klātesošie sēdi vēroja, sēžot uz palodzēm, drūzmējoties durvīs vai pat tupot uz grīdas.
Atnākušo vidū bija skolu direktori, augstskolu rektori, pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Tiesībsarga biroja un vecāku organizācijām. Sēdē piedalījās arī Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks un izdevniecības Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.
Attiecīgi tikpat plašs bija arī sēdē izskanējušo jautājumu loks. Deputāte Janīna Kursīte (Vienotība) R. Ķīlim vaicāja par latviešu valodas pētniecības nākotni.
Savukārt viņas kolēģe Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK) ministram pārmeta, ka latviešu valodas mācīšanai mazākumtautību skolās tiek tērēti lielāki līdzekļi nekā latviešu plūsmas skolās.
Rektori vēlējās ieviest lielāku skaidrību par IZM izstrādātajiem akreditācijas noteikumiem, kas augstskolu akreditāciju paredz nodot neatkarīgas institūcijas rokās. Skolu direktori vēlējās uzzināt vairāk par mācību līdzekļiem, kuru iegādi tiesībsargs liedzis pieprasīt no vecākiem.
Savukārt Latvijas Vecāku kustības pārstāve Evisa Stankus paguva vien izteikt politisko atbalstu ministram.
Ņemot vērā plašo jautājumu loku, kas klātesošajiem bija aktuāli, deputāti trešdien vienojās par vairākiem sēžu tematiem uz priekšdienām. Viens no tiem ir arī jautājums par IZM izstrādātajiem akreditācijas noteikumiem, kas tiks skatīts medijiem slēgtā sēdē pirmdien. «Lai izvairītos no pilnīgi jebkādiem populisma elementiem, ir nepieciešams rīkot šādas sēdes. Mēs runāsim par lietu, nevis centīsimies pārliecināt plašāku sabiedrību, kura šajā procesā tik ļoti nav iedziļinājusies,» iemeslus, kāpēc jārīko slēgta sēde, uzskaita komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība). R. Ķīlis, kurš arī piedalīsies pirmdien plānotajā sēdē, tās slēgšanu medijiem vērtē negatīvi.