Pirmkārt, tas ir izdevīgi ekonomikai. Otrkārt, tas pilnīgi pakļauj ļaudis, kas tieši ir vajadzīgs sabiedrības «augšai» - tās uzturēšanai. Ekonomika - valsts asinis. Ļaudis - tās asins šūnas. Visi mūsu ekonomikas sasniegumi, visa mūsu labklājība - tirgus ekonomikas rezultāts. Mūsu pienākums ir pirkt un vēlēties aizvien vairāk nopirkt. Savām vēlmēm pieķērušies cilvēki tiecas pēc stabilitātes. Sabiedrībā pastāv paradokss. No vienas puses, tiek iedvesta doma, ka būt bagātam ir goda lieta, no otras puses - pa klusām tiek pausta ideja, ka visi bagātnieki ir noziedznieki un palaiž nagus. Šī pretruna burtiski apdullina mūsu prātus: drīkst vai nedrīkst būt bagāts? Mēs taču gribam un arī negribam. Notiekošā absurds ir tik ļoti acīmredzams, ka neviens to nemaz neievēro. Uztiepjot bagātības ideju, sabiedrība cilvēkus mudina uz noziegumiem, par kuriem pēc tam pati arī tiesā.
Visus tā dēvētos ekonomiskos noziegumus izprovocē valsts. Civilizētās krimināllietās nav zināmi tādi ekonomiskie noziegumi kā kukuļdošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Kukuļus taču ņem tikai valsts un sabiedrības ierēdņi. Dienesta stāvokļa izmantošana - visīsākais ceļš uz bankrotu, bet par vienu un to pašu noziegumu divas reizes nesoda. Lūk, īstie ekonomiskie noziegumi: nodokļu nemaksāšana, nekvalitatīvas, veselībai kaitīgas produkcijas ražošana, vides piesārņošana, neievērojot ar likumu noteiktās normas...
Valstij jāizpilda tautas griba, nevis tā jāmāca un jāpiespiež uz darbībām, kas būtu izdevīgas kādai politiskai struktūrai. Tā ir ļaužu kopdzīves alfa un omega. Turklāt cilvēkam ir apziņas brīvība un kopš dzimšanas savs prāts - dabas dots, nevis pateicoties valstij. Un no paša sākuma līdz pat mūža nogalei cilvēks neko nav parādā valstij, bet valsts viņam - pastāvīgi parādā. Tikai pārņemot šīs ābeces izpratni, patiesi varēsim kļūt par pašcieņas, savu domu un cerību apzinīgu tautu. Vašingtonas F. D. Rūzvelta veco un taisnīgo likumu izpratne: valsts un ekonomika ir līdzvērtīgi partneri, autonomi savā iekšējā attīstībā, bet vienoti tautas labklājības jautājumā - cik vien iespējams, tas jāpaaugstina. Jo vairāk naudas, jo vairāk prieka! Taču tā rada arī daudz skauģu, bet nauda un draudzība nav savienojamas.
Klaudija Tiltiņa