Ainars Bagatskis
Kur slēpjas Ukrainas izlases spēks?
Ukraiņi ir stipri kā komanda. Vārda tiešā nozīmē. Varu piekrist, ka priekšsacīkstēs viņi spēlēja pret vājākām komandām nekā mēs, bet arī tās ir jāmāk uzvarēt. Tas viss ir nosacīti. Arī viņi tāpat domā par mums. Ukraiņi no grupas izgāja ar uzvaru. Es gan negribu īpaši izcelt nevienu no viņu spēlētājiem. Mums ar asistentu Artūru Štālbergu, strādājot Ukrainas klubos, nav nekādu noslēpumu par to, kā viņi spēlē. Tā gan ir tikai teorija. Tas viss ir tikai pirms spēles. Kāda tā izvērtīsies, to tikai spēle parādīs. Protams, mums ir padomā pāris risinājumu, kurus šeit, Slovēnijā, vēl neesam izspēlējuši, bet pagaidām vienkārši ar vēsu galvu jāpaskatās video.
Kādi ir galvenie uzdevumi, lai uzvarētu?
Vissvarīgākais ir nesteigties. Pacietīgi gaidīt savu brīdi. Esmu pārliecināts, ka ukraiņi mūs uzskata par krietni vājākiem. Viņiem ir deviņi treneri, izcili amerikāņu speciālisti. Gan jau arī viņi domās, kā mūs apspēlēt. Galvenais ir pacietība un vēlreiz pacietība.
Vai tikšanu otrajā posmā kārtīgi atzīmējāt?
Kas tur ko svinēt? Protams, pasēdējām, parunājām, taču tas ir tikai pirmais solītis. Nu ir jāsper nākamie. Nevienu brīdi nedrīkst atslābināties.
Vai pēc piecu spēļu priekšsacīkšu maratona nav parādījušās kādas fiziskas problēmas?
Lielai daļai spēlētāju ir šādas tādas mikrotraumas, tāpēc dienu pirms spēles iedevām pilnīgu brīvdienu. Būs tikai video. Arī spēles dienā būs tikai video. Arī atpūta ir treniņš. Kāda jēga braukt pulksten astoņos uz zāli, lai pēc tam aizbrauktu mājās un atkal brauktu uz zāli? Neviena komanda nepiedalās rīta treniņos. Tā ir tikai izrādīšanās.
Kāda ir atmosfēra komandā?
Man patīk tas, ka neviens nešķiet staigājam virs zemes. Esam reālisti, un nav nekādas eiforijas. Ir tāds miers un pārliecība par to, ka mēs varam. Mēs esam izdarījuši tikai to, kas mums bija jāizdara. Mēs izgājām no grupas. Vēl ir otrais posms, tad vēl trešais. Viss ir iespējams. Katrā spēlē mums būs daudz iespēju.