Uzticēšanās rezultāts
Latvijas pedagogiem saruna ar Somijas kolēģiem kārtējo reizi lika nopūsties cerībā, ka reiz mūsu izglītības kvalitāte un tajā strādājošo cilvēku darba apstākļi kaut nedaudz pietuvosies somiem. Dienas aptaujātie skolotāji uzskata, ka Somijas veiksmes pamatā ir ieklausīšanās izglītības darbiniekos, kā arī pienācīga viņu atalgošana. «Es biju pārsteigta, kad somu arodbiedrības vadītājs teica, ka tur skolotājiem par katru papildus iegūto izglītību piemaksā arī tad, ja viņš nemāca to priekšmetu. Bet mums te vienam atņem, otram pieliek,» saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve no Tukuma Tatjana Marhileviča. Viņai piekrīt arī Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja R. Neilande, kura Latvijas pedagogu darba stāža piemaksas sauc par izsmieklu.
Savukārt Somijas Izglītības darbinieku arodbiedrības prezidents O. Lukainens kā galveno savas valsts panākumu atslēgu vispirms min lielo uzticēšanos skolotājiem, kā arī izglītības līmeni, ko pieprasa no pedagogiem. Proti, kopš 1980. gada visiem skolotājiem, izņemot bērnudārzos strādājošajiem, ir jābūt maģistra grādam. «Šī profesija pie mums ir ļoti populāra, tāpēc arī augstskolas var izvēlēties labākos no labākajiem un studēt tiek apmēram 11% no visiem gribētājiem. Mācīties par skolotāju ir laime, nevis pienākums,» saka O. Lukainens. Par spīti lielajai konkurencei, darba vietas Somijas skolās ir atraduši arī 1509 iebraucēji, kuriem izdevies atbilstošā līmenī apgūt somu valodu un pierādīt, ka viņu dzimtenē iegūtā izglītība atbilst Somijas augstajiem standartiem. Tiesa, no ārvalstīm nākušo skolotāju procents ir niecīgs, jo kopumā Somijas skolās strādā 120 000 tūkstoši skolotāju. Vidējā Somijas pedagogu alga ir 3600 eiro mēnesī, kas sakrīt ar vidējo algas līmeni valstī. Pēc LIZDA paustā, Latvijas skolotāja vidēja alga ir aptuveni 300 latu mēnesī.
Par sadarbību ar Izglītības ministriju Somijas pedagogi atšķirībā no Latvijas kolēģiem nesūdzas. O. Lukainens norāda, ka komunikācija starp skolotājiem un ministriju esot veiksmīga. «Kad pirms diviem gadiem pie mums tika ievēlēts izglītības ministrs, tad pirmais viņa telefona zvans bija ministrijai, bet nākamo saņēma arodbiedrība, jo viņš gribēja zināt, ko mēs par to teiksim,» saka arodbiedrības starptautiskā departamenta vadītāja Ritva Semi.
Problēmas skar arī Somiju
«Protams, ir jābūt apmierinātam par pagātni, bet nevar cerēt, ka tas pats no sevis turpināsies. Mēs zinām, ka tās valstis, kas vēlas attīstīties, iegulda līdzekļus skolās un izglītībā, bet Somijā pašreiz finansējumu tikai samazina un samazina,» pauž O. Lukainens. Galvenais drauds, kas šobrīd satrauc somu pedagogus, ir valdības plāns samazināt to skaitu profesionālajās skolās. Valdība šo soli skaidrojot ar jauniešu skaita samazināšanos, bet skolotāji norāda, ka jau tagad aptuveni 120 000 Somijas iedzīvotāju vecumā līdz 30 gadiem ir bez vidējās vai profesionālās izglītības. Šāda ekonomija vēlāk uz valsts budžetu var atsaukties citādā veidā, norāda O. Lukainens. Proti, cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni ir sliktāka veselība un mazākas izredzes iegūt darbu, līdz ar to valstij būs lielāki izdevumi par veselības aprūpi, kā arī sociālajiem pabalstiem. Savukārt pēcāk neizbēgami ciestu arī izglītības finansējums, pārliecināti ir pedagogi.
Par darba vietu skaita samazināšanos, ko varētu izraisīt skolēnu skaita samazinājums profesionālajās vidusskolās, skolotāji satraukumu gan nepauž, jo Somijā pedagogs ir piesaistīts pašvaldībai, nevis konkrētai skolai, saka O. Lukainens. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kādā skolā konkrētais pedagogs vairāk nav nepieciešams, tad pašvaldība viņam piedāvā darbu citā izglītības iestādē, kas ietilpst šajā administratīvajā teritorijā. Tāpat no darba vietu skaita sarukuma palīdzot izvairīties tas, ka daļa skolotāju aiziet pensijā. Tiesa, rotācija pašvaldības ietvaros gan nespēj pasargāt pilnīgi visus pedagogus, jo pēdējo 20 gadu laikā iekšējās iedzīvotāju migrācijas dēļ Somijā ir nācies slēgt divus tūkstošus mācību iestāžu. Tomēr to skolotāju skaits, kuriem savas darbavietas šī iemesla dēļ ir nācās zaudēt, esot neliels.