Pieaugošās cenas, zemie un arvien vairāk sarūkošie ienākumi, kā arī ar to saistītās ierobežotās iespējas nopirkt likumīgās preces ir galvenie kontrabandas preču iegādes un tādējādi arī kontrabandas cēloņi, uzskata 61% Latvijas iedzīvotāju, kā arī 46% Lietuvas un 78%Igaunijas iedzīvotāju, atklāj Lietuvas Brīvā tirgus institūta (LBTI) pētījums. Turklāt liela aptaujāto iedzīvotāju daļa visās Baltijas valstīs uzskata, ka nelegālo cigarešu, alkoholisko dzērienu un degvielas patēriņš pērn audzis.
«Sabiedrības viedoklis attiecībā uz nelegālo preču patēriņu ir ļoti svarīgs, jo paši iedzīvotāji ir arī patērētāji. Jāņem vērā, ka iedzīvotājiem visās Baltijas valstīs ir tendence attaisnot kontrabandu,» uzsver LBTI vecākais eksperts Vitauts Zukausks.
Nelegālo cigarešu, alkoholisko dzērienu un degvielas patēriņu attaisno 51% Latvijas, 62% Lietuvas un 31% Igaunijas iedzīvotāju, ļauj secināt LBTI pētījums.
Latvijas ekonomists, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka Dienai sacīja, ka Igaunijā, visticamāk, Ziemeļvalstu ietekmē, raksturīgāka lielāka uzticēšanās valsts institūcijām, tāpēc arī mazāk izplatīta ir iecietīga attieksme pret ēnu ekonomikas izpausmēm. To, ka ēnu ekonomiku sekmējoša rīcība Igaunijā sastopama retāk nekā mūsu valstī un Lietuvā, Dienai uzsvēruši arī dažādu nozaru uzņēmēji.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš jau iepriekš Dienai paudis viedokli, ka «faktiski vismaz trešdaļa Latvijas tirgū esošo cigarešu un alkohola, piektā daļa degvielas tiek tirgota nelegāli. Šajā ziņā esam līderi ne tikai Baltijas valstīs, bet visā Eiropas Savienībā (ES)».
Būtisks nelegālo preču izplatības iemesls ir iespēja gūt peļņu no lielajām cenu atšķirībām starp Baltijas valstīm un to kaimiņvalstīm, kurās nepastāv ES valstīs noteiktais augstais un obligāti piemērojamais akcīzes nodoklis degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm, parādījis LBTI pētījums.
To apstiprina arī J. Endziņa viedoklis: «Protams, nelegālo preču izplatībai ir arī objektīvi iemesli - mūsu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr citu valstu piemēri liecina par to, ka nelegālo tirgu ir iespējams samazināt, turklāt ļoti būtiski.»
Baltijas valstu iedzīvotāji uzskata, ka visefektīvākais nelegālo preču izplatības apkarošanas veids ir «tāds, kas tieši vērsts pret motivācijas samazināšanu darboties ēnu ekonomikā, proti, vajag samazināt akcīzes preču cenu, lai šādu preču tirdzniecība būtu mazāk izdevīga. Administratīvie vai paaugstinātie soda mēri tiek uzskatīti par mazāk efektīviem», uzskata V. Zukausks.
Visu triju Baltijas valstu iedzīvotāji arī pauž pārliecību, ka nelegālo preču izplatība mazinātos, ja tiktu samazināts tāds valsts regulējums, kas ierobežo uzņēmējdarbību. Savukārt Igaunijas iedzīvotāji it īpaši akcentē to, ka nepieciešama robežkontroles pastiprināšana.
Interesanti, ka motivāciju iegādāties preces nelegālajā tirgū veicina arī konkrētu preču aizliegums. Baltijas valstu iedzīvotāji atzinuši, ka gadījumā, ja tiktu aizliegtas konkrētu garšu un formu cigaretes, liela daļa tieši šādu cigarešu cienītāju tās meklētu nelegālajā tirgū.
LBTI pētījums tika veikts 2013. gada janvārī.