ES steidz palīgā
CĀR vardarbībā slīgst kopš pagājušā gada marta, kad musulmaņu nemiernieku grupējums Seleka valsts apvērsumā padzina prezidentu Fransuā Bozizē. Starpkopienu cīņas pēdējās nedēļās pieņēmušās spēkā, un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) brīdinājusi, ka konflikts draud pāraugt genocīdā.
Pēdējos desmit mēnešus kristiešu kopiena cietusi no Seleka vardarbības. Tagad izformētā Seleka atkāpjas, taču ikvienā rajonā, ko tā pamet, «no zemes tiek noslaucītas veselas musulmaņu kopienas», situāciju raksturoja BBC. Simtiem tūkstošu cilvēku, bēgot no vardarbības, bijuši spiesti pamest mājas un doties bēgļu gaitās. Konfliktā nogalināti jau vairāk nekā 2000 cilvēku.
Francija, cerot apturēt asinsizliešanu savā bijušajā kolonijā, decembrī uz Āfrikas valsti nosūtīja 1600 karavīru. Viņi devās palīgā aptuveni 5000 Āfrikas Savienības misijas pārstāvju, kas jau bija izvietoti CĀR.
ANO Drošības padome pagājušajā nedēļā deva zaļo gaismu ES kontingenta nosūtīšanai uz CĀR. Rezolūcijā teikts, ka ES militārās misijas spēkiem ļauts «lietot visus nepieciešamos līdzekļus», lai aizstāvētu civiliedzīvotājus. Tā būs pirmā lielā ES militārā operācija pēdējos sešos gados.
ES norādījusi, ka plāno uz CĀR nosūtīt ap 500 kareivju. Nav precīzi zināms, kuras valstis misijā piedalīties un kad tās ieradīsies CĀR, taču sākotnēji runāts par iespējamu Beļģijas, Igaunijas, Polijas un Spānijas līdzdalību, vēstīja ziņu aģentūra AFP. Domājams, ES kontingents varētu ierasties CĀR līdz februāra beigām.
Francijas vēstnieks ANO Žerārs Aro norādījis, ka ES kontingents varētu pārņemt no frančiem uzdevumu aizsargāt aptuveni 100 000 pārvietoto iedzīvotāju, kas raduši patvērumu CĀR galvaspilsētas Bangi lidostā. «ES aizsargās šos ļaudis, un tas ļaus franču spēkiem izvietoties plašāk Bangi pilsētā, kā arī ārpus tās pārējā valstī,» Ž. Aro citēja Reuters.
Latvija vēl domā
Uz CĀR varētu doties arī Latvijas karavīri, sarunā ar Dienu neizslēdza ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tomēr šis jautājums vēl tiek izvērtēts kopā ar Aizsardzības ministriju. Ministrs piebilda, ka situācija CĀR vērtējama kā humānā traģēdija un Eiropas spēkiem ir jāiesaistās, lai apturētu asinsizliešanu.
Kā apstiprināja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs, jautājums par iespējamo Latvijas karavīru iesaisti ir procesā un tiek vērtēts gan no resursu, gan organizatoriskā viedokļa.
Igaunija jau apstiprinājusi, ka plāno iesaistīties misijā. Tā uz CĀR plāno nosūtīt līdz 55 kareivjiem. Rezolūcijas projekts par karavīru nosūtīšanu jau iesniegts parlamentā, un pirmajā lasījumā to plānots izskatīt 11. februārī, vēstīja Postimees.
Lietuva uz CĀR grasās nosūtīt līdz desmit kareivju, kā arī transporta lidmašīnu.
Vajag vēl papildspēkus
Cilvēktiesību aizstāvji norādījuši, ka situācija CĀR kļūst arvien nekontrolējamāka un ar franču un Āfrikas Savienības spēku nepietiek, lai apturētu asinsizliešanu.
Kā sarunā ar The Time uzsvēra Džoanna Marinjē no Amnesty International, bruņotu spēku klātbūtne CĀR palīdz apturēt vardarbību. «Ikvienā vietā, kurā redzami Āfrikas Savienības spēki, vardarbības līmenis ir zemāks. Šeit valda ārkārtīgs naids un rūgtums, un būs grūti novērst slepkavības. Taču mēs varam apturēt to, ka vienā reizē tiek nogalināti 50 vai pat 80 cilvēku.»
Citi apšauba, vai ES spēki apturēs vardarbību. Arī CĀR pagaidu prezidente Katrīna Samba-Panza intervijā Deutsche Welle uzsvēra, ka ar prieku saņēmusi ziņas par ES iesaisti, taču norādīja, ka vajadzīgs vēl papildu atbalsts no starptautiskās sabiedrības. «Ar to varētu nepietikt, taču tā ir nozīmīga palīdzība.»
Uz papildu palīdzību pagājušajā nedēļā aicināja arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Muns: «Situācija ir ļoti bīstama. Tur valda masveida nežēlība, slepkavības, patvaļīga cilvēku aizturēšana un apcietināšana, seksuāla vardarbība un bērnu izmantošana militārām vajadzībām.»