Pēdējā desmitgadē uz popularitātes viļņa ir kalnu riteņbraukšana jeb MTB. Vasarā abās kaimiņvalstīs Igaunijā un Latvijā sacensības notiek gandrīz vai katru nedēļas nogali, savukārt sacensties uz asfalta ir iespējams tikai pēc Jāņiem, kad parasti risinās nacionālie čempionāti. «Atklāti sakot, man jau sen bija doma reanimēt Baltijas velobraucienu,» savā slēptajā iecerē padalījās viens no idejas īstenotājiem Igo Japiņš. Lai arī oficiālo dokumentu par sacensību atjaunošanu parakstījuši visu triju valstu Riteņbraukšanas federācijas prezidenti Ģirts Rorbaks no Latvijas, Jāns Tots no Igaunijas un Romualds Bakutis no Lietuvas, praktiskā darba smagums gulsies uz to cilvēku pleciem, kuri piešāvuši roku sacensību organizēšanā. No Latvijas puses tāds ir Japiņš. Simboliski, ka pirmajā Baltijas velobraucienā 1955. gadā uzvarēja viņa tēvs Harijs Japiņš. Oficiālajā sacensību protokola parakstīšanā bija ieradies arī trīskārtējais šo sacensību uzvarētājs kādreizējā Igaunijas velosporta slavenība Antu Varavass. «Toreiz līdzjutēju interese bija tik liela kā tagad Tour de France. Ja būs laba reklāma, var sanākt interesantas sacensības,» uzskata Varavass. Pēdējoreiz sacensības notika 1987. gadā.
Plānots, ka Baltijas daudzdienu velobrauciens notiks no 17. līdz 21. augustam. Sākums ar prologu būs Viļņā. Latvijā paredzēts viens posms ar startu Bauskā un finišu Siguldas kalnā. Pēdējie trīs posmi notiks Igaunijā ar finišu Tallinā.
Pēc Japiņa teiktā, uz priekšu plānots iet soli pa solim. «Pagaidām vēl nezinu, vai sacensības izdosies iekļaut starptautiskajā kalendārā. Skaidrs, ka iesākumā būs zemākā otrā kategorija, bet tik un tā vēl bez visu triju Baltijas valstu braucējiem ceram piesaistīt komandas no Skandināvijas un varbūt arī Baltkrievijas un Krievijas.»
Sacensībām būs arī politisks piesitiens, jo nākamā gada 23. augustā paies 22 gadi, kopš visas trīs valstis izveidoja Baltijas ceļu.