S. Osipovu slavē gan Dienas aptaujātie LU JF studenti un pasniedzēji, gan abu koalīcijas partiju deputāti, tomēr viņas kandidatūras apstiprināšana šonedēļ tika izņemta no valdības darba kārtības. Tas darīts, atsaucoties uz Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iebildumu, ka tā gribot pamatīgāk iepazīties ar kandidātes biogrāfiju. Valsts prezidents Valdis Zatlers politiķus par šo soli jau norājis, nodēvēdams to par «veco spēlīšu» atsākšanos. Parādījušās arī pirmās spekulācijas, ka pret S. Osipovas «karjeras palēcienu» iebildumi varētu būt dažiem LU JF mācībspēkiem, kuri pietuvināti ZZS «patronam» Aivaram Lembergam.
S. Osipova ir LU JF Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja un atšķirībā no lielas daļas kolēģu nekad nav tikusi saistīta ar kādu politisko spēku. «Ja kāds grib papildus vērtēt manu dzīves gājumu, es tikai priecājos, tāpēc ka 20 gadu LU esmu strādājusi pie tā, lai studentiem būtu izpratne par tiesisku valsti, viņi ar to lepotos un izaugtu godīgi juristi,» viņa uzsver, jautāta par ZZS interesi. Arī Dienas aptaujātie bijušie un pašreizējie JF studenti par profesori Osipovu saka tikai labāko. «Inteliģenta un godīga, turklāt ar pedagoģes talantu,» profesori raksturo tiesību zinātnes maģistre Baiba, kura piebilst - kāda viņas kursabiedrene, kura pati strādā ST, izdzirdot par S. Osipovas virzīšanu, bijusi sajūsmā.
S. Osipova arī ir piesaistīta par eksperti, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai apspriežot grozījumus Augstākās izglītības likumā. Šīs komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība) uzsver, ka S. Osipovas palīdzība esot bijusi ļoti vērtīga un pret viņu nekādi objektīvi iebildumi nevarot būt. «Ne velti uzsveru vārdu «objektīvi». Ja ir kādi citi iebildumi, tie ir subjektīvi,» viņa norāda. Arī komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Strazdiņš (ZZS) domā līdzīgi: «Viņa labi pārzina jautājumus, vismaz tos, kas saistās ar izglītību, sniedza labus padomus, un iespaids man par viņu ir pozitīvs.» Viņš gan ietur savas frakcijas kopējo nostāju, uzsverot, ka neko vairāk par S. Osipovu nezina, tādēļ ZZS ar viņu gribot iepazīties labāk. Arī otrs komisijas loceklis no ZZS frakcijas Oskars Zīds uzsver, ka S. Osipova neesot viņam pazīstama.
Portāls pietiek.com izvirzījis versiju, ka S. Osipovai kāju priekšā varētu būt aizlikusi LU JF dekāne Kristīne Strada-Rozenberga, kura tiek pieskaitīta A. Lembergam pietuvināto juristu lokam. Viņa pavasarī ar kolēģi konfliktēja amatā nepārvēlētās lektores Ievas Rozes jautājumā. S. Osipova gan attiecības ar kolēģiem komentēt nevēlējās, bet K. Strada-Rozenberga par to paironizēja: «Man jau nav nekādu pretenziju, ka man piedēvē tādu ietekmi, bet šajā gadījumā man neviens nekad neko nav prasījis par Osipovas kundzi, tās ir kārtējās Pietiek fantāzijas.» Arī viņa kolēģi uzslavē kā ļoti spēcīgu profesori, kura noteikti atbilstu ST tiesneša amatam, kā vienīgo iebildi minot to, ka S. Osipovai nav lielas praktiskās pieredzes tiesu darbā.
Jautājums par S. Osipovas kandidatūru, visticamāk, tiks izskatīts tikai jūlijā, Diena noskaidroja Tieslietu ministrijā. Tādējādi vēl uz vairākām nedēļām ST tiek atstāta nepilnā sastāvā. S. Osipova tiek virzīta nesen pēkšņā nāvē aizgājušā Viktora Skudras vietā, tiesneses Vinetas Muižnieces (agrāk TP) pilnvaras apturētas, kamēr prokuratūra izmeklē viņas iespējamos likumpārkāpumus. Pēc virzīšanas valdībā par kandidāti jānobalso arī Saeimai, kas tagad jau devusies vasaras brīvdienās. Balsojums par ST tiesneša amata kandidātiem ir aizklāts.