Siera gudrības Zenta izlemj mācīties pie māsas Ausmas, kura dzīvo blakus mājā. Viņai siers sanācis. Koši dzeltens. Ausma stāsta, ka Zentai vajadzēja biezpienu ātrāk maisīt un pielikt vairāk taukvielu, kā arī nedaudz sodas, lai siers labāk uzceļas. Bet kur ķimenes? Ausma siera recepti izlasījusi krievu kalendāra lapiņas otrā pusē. Tā kā tur par ķimenēm nekas nebija teikts, aizmirsusi pielikt. «Zenta, kronis jāiet pīt!» māsa mudina, rādot uz pulksteni, ka tuvojas vakara junda. Kādu brīdi māsas prāto, kā ir pareizāk - kronis vai vainadziņš. Dziesmu svētkos visi latvieši dziedājuši par vainadziņiem, bet viņas visu mūžu tos dēvējušas par kroņiem. Abas māsas piedalījās arī pirmajos Krievijas latviešu sadziedāšanās svētkos sestdien, 20.jūnijā. Svētkos uzstājās ap 160 dziedātāju no Maskavas, Sanktpēterburgas, Pleskavas, Smoļenskas, Omskas, Magadanas, Krasnojarskas, Komi un Baškortostānas, kā arī trīs vieskolektīvi no Latvijas. Koncertu noklausījās teju 400 vietējo iedzīvotāju un pieprasīja papildkoncertu. Pēc koncerta vairāki Krievijas latvieši aiz saviļņojuma nespēja parunāt. «Svētki paliks sirdī kā skaists piedzīvojums uz mūžu. Dziesma latviešus vienojusi visos laikos,» acis slaukot, teica Rita no Arhangeļskas. Kā izdevušos sadziedāšanos vērtēja arī Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja un prezidenta kundze Lilita Zatlere.
«Balle būs liela,» Zenta nosaka, veroties uz ezera pusi. No rīta dzinusi ganos govis un ieraudzījusi, ka ceļā uz svinību vietu ierakti septiņpadsmit elektrības stabu. Uzslieta gan baškīru jurta, gan tatāru namiņš, gan čuvašu mītne un latviska guļbaļķu mājiņa, sagatavots ugunskurs. Kopš agra rīta bērni pušķojuši svētku vietu, un nupat vīri aizveduši mucas ar kvasu un alu. «Gan jau būs arī baškīru pīrāgi. Tie ir smeķīgi,» nosaka Zenta.
Zenta runāja taisnību. Bija gan baškīru ceptie pīrāgi, gan alus, ko darinājuši Arhangeļskā dzīvojošie latvieši. Un dziesmas līdz saullēktam.