«Nav tā, ka es būtu par simts procentiem apmierināts. Tomēr, ja padarīto vērtē pēc veiktā apjoma pēdējos divos gados, tā es līdz šim vēl nebiju strādājis. Man ir prieks, ka man izdevās noformulēt savu mērķi - pēdējos gadus sportā noiet, kā profesionāli pienākas. To man izdevās izdarīt. Protams, labāks rezultāts būtu pielicis labu punktu, bet no savas puses es varu teikt, ka šie man bija divi brīnišķīgi gadi,» jau pēc šīm frāzēm varēja nojaust, ka 35 gadu vecumā Turīnas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks sportista karjerai grasās pielikt punktu. To viņš arī apstiprināja. «Šī ir mana noslēdzošā sezona. Šie ir mani pēdējie lielākie starptautiskie mači. Es esmu pateicīgs visiem, kas visos šos gadus ir bijuši kopā ar mani un jutuši līdzi.»
Sočos atkārtot Turīnas panākumu, šķiet, nebija tomēr īsti reāli, jo pirmais trijnieks diezgan skaidri izkristalizējās jau pēc pirmās sacensību dienas. Komandas vadība un arī Mārtiņš nezaudēja cerību. «Galvenā cīņa vēl tikai priekšā,» apgalvoja Latvijas Kamaniņu braukšanas federācijas prezidents Atis Strenga.
Reāli izvērtējot vietu sadalījumu pēc diviem braucieniem, Rubenis ar diviem labiem braucieniem otrajā dienā varēja pakāpties uz ceturto vietu, no kuras viņu šķīra tikai 15 sekundes simtdaļas. Līdz trešajai vietai bija krietni vairāk - 0,44 sekundes. Otrajā Rubenim atkal neizdevās neviens ļoti labs brauciens un izdevās pakāpties tikai uz 10. vietu. Tas ir vienu vietu augstāk nekā pirms četriem gadiem Vankūverā.
Pirmdien kamaniņās sāksies sieviešu sacensības. «Ar meitenēm jau kā ar bitēm - neko nevar skaidri zināt,» uz jautājumu, kā varētu būt, atjokoja Cīmanis. Pēc tam piebilda, ka abas braucējas Elīza Tīruma un Ulla Zirne tomēr vēl esot jaunas, viņām vēl esot jākrāj pieredze. Tikmēr cerīga informācija svētdien pienāca no divnieku treniņbraucieniem. Otro labāko rezultātu uzrādīja Vankūveras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēji brāļi Juris un Andris Šici. Otra mūsu ekipāža Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš vienā no braucieniem krita. Divnieku sacensības notiks trešdien.