Patlaban no mērķterapijas tiek kompensētas tikai vienas zāles krūts vēža terapijā. Tas nozīmē, ka tikai 25% sieviešu, kurām ir nepieciešama mērķterapija, vajadzīgās zāles var saņemt. Pārējām, kurām nepieciešami citi Latvijā valsts nekompensēti medikamenti, nākas ārstēšanā izmantot ne tik efektīvas metodes, un, spriežot, pēc atbildīgo personu teiktā, situācija tuvākajā laikā nemainīsies.
Jāatklāj agri
Kā Dienai skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte, krūts vēzis «vairs nav šaurs jēdziens». Ja skatās ļoti virspusēji, tas dalās četrās stadijās, un katrā no šīm stadijām arī ārstēšana kardināli atšķiras. Respektīvi, ir trīs pamatmetodes, kuras pielieto dažādās kombinācijās - ķirurģiskā metode, staru terapija un medikamentozā terapija. Savukārt medikamentozā terapija iekļauj gan hormonterapiju, gan ķīmijterapiju, gan mērķterapiju. Savukārt kombinācija atkarīga no stadijas, kurā vēzis atklāts. Tomēr ar audzēja attīstības stadiju vien nepietiek -, izoperējot vai veicot biopsiju, nepieciešams noteikt arī dažādus faktorus, kas ietekmē vēža šūnu attīstību. Tikai tad iespējams izvēlēties piemērotāko ārstēšanas metodi un, ja nepieciešams, izmantot mērķterapiju.
Mērķterapiju izmanto, lai bloķētu konkrētus receptorus, kas atrodas uz vēža šūnas un veicina tās attīstību. Tomēr, kamēr šāda veida receptoru ir daudz un dažādi, tikmēr Latvijā jaunākās paaudzes medikamenti ir kompensēti vienīgi gadījumos, ja atklāti pozitīvi HER2 receptori, un vidēji tas ir 25% gadījumu. Turklāt, ja pasaulē speciāli mērķēti medikamenti šī receptora bloķēšanai tiek iekļauti ārstēšanās vadlīnijās un apmaksāti no valsts jau vairāk nekā 15 gadu, tad Latvijā šos medikamentus kompensē vien pāris gadu. S. Plāte gan piebilst, ka svarīgi būtu atklāt vēzi pirmajā stadijā, kad nav nepieciešamības pēc ļoti dārgiem medikamentiem, un daudzas pasaules valstis uz to virzās. Ja vēzi atklāj agrīni, nav nepieciešams runāt par ļoti spēcīgām zālēm, bet pielietot var ķirurģisko ārstēšanu un, iespējams, staru terapiju. Savukārt, ja vēzis jau ielaists, tad izmantota tiek medikamentozā ārstēšana, kas turklāt rada krietni lielāku ekonomisko slogu valstij.
Pārējiem jāiztiek
Attiecībā uz mērķterapiju lielākā problēma šobrīd ir tā, ka jauni medikamenti pasaulē tiek atklāti un iekļauti vadlīnijās ik gadu, bet Latvija tam nespēj tikt līdzi. Līdz ar to, pat ja ārsts vadlīnijās redz, ka pacienta ārstēšanā būtu jāizmanto jaunākie pieejamie medikamenti, to Latvijā izdarīt nevar un to dārdzības dēļ pat turīgi pacienti paši tos iegādāties nespēj. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem (NVD), vidējās izmaksas viena pacienta terapijai ir 17 486 eiro.
Kamēr tie 25% krūts vēža pacienšu, kurām ir nepieciešama mērķterapija un valsts apmaksā viņām nepieciešamos konkrētos medikamentus, tos var saņemt un tādējādi uzlabot savas dzīves kvalitāti, tikmēr paliek jautājums, ko darīt pārējiem 75% sieviešu, kurām ārstēšanai arī nepieciešami jaunākās paaudzes medikamenti, bet valsts tos nekompensē? Citur Eiropā šāds jautājums nerodas, jo arī šai pacientu daļai vajadzīgie medikamenti tiek kompensēti. Savukārt Latvijā tā vietā izmanto ķīmijterapiju vai apstarošanu. S. Plāte gan atzīmē, ka mērķterapija ne vienmēr vajadzīga visām pacientēm, tāpēc arī citur Eiropā bieži izmanto ierastās metodes. Tas skaidrojams ar to, ka HER negatīvu receptoru gadījumā audzējs nav tik agresīvs.
Skatoties uz mērķterapijas pielietošanu kopumā Eiropā, diemžēl speciālistiem jāatzīst, ka Latvijā ir vissliktākā situācija, jo kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā jaunākie medikamenti tiek faktiski kompensēti pēc visām vadlīnijām. S. Plāte te atgādina, ka ārsts vienpersoniski nenosaka to, vai tiks vai netiks pielietota mērķterapija - to nosaka indikācijas un vadlīnijas, ko citur Eiropā strikti ievēro. Respektīvi, ja vadlīnijās ir norādīts konkrēts medikaments, tad to arī valsts kompensē. Kamēr Latvijā netika apmaksāta mērķterapija arī sievietēm ar pozitīvu HER2 receptoru esamību, citur Eiropā speciālisti nemaz neticēja, ka tā var būt, atceras S. Plāte. Tāpēc kompensējamo zāļu saraksta papildināšana šajā jomā ir viens no lielākajiem Latvijas sasniegumiem onkoloģijā. Latvijā mērķterapija krūts vēža pacientēm pilnā apjomā ir pieejama no 2014.gada aprīļa, kamēr Eiropā un ASV šī terapija pieejama jau vairāk kā 10 gadus. Mūsdienās ārstēt šo vēža veidu bez attiecīgajām zālēm būtu neprāts, uzskata speciāliste.
Ierasti nav naudas
Tomēr, salīdzinot ārstēšanas iespējas krūts vēža pacientēm un citiem vēža slimniekiem, valstij neko pārmest nevarot, uzskata S. Plāte. Viss ir izdarīts korekti, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus. Tāpēc pašreiz bumbiņa ir pacientu pusē. Attiecīgi, ja izdoties krietni lielāku daļu audzēju atklāt savlaicīgi, tad ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt jaunu medikamentu kompensācijai. Tomēr tuvākajos gados izmaiņas diemžēl nav gaidāmas, uzskata onkoloģe.
Lai gan onkologi uzskata, ka NVD ir zināms, kāda summa nepieciešama jaunu medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, NVD Dienai izvairās sniegt atbildi. Dienesta pārstāve Māra Āboliņa vien norāda, ka kompensējamo zāļu sarakstā ir iesniegts jauns medikaments, kuru agresīvas krūts vēža formas ārstēšanai lieto kombinācijā ar sarakstā jau iekļauto mērķterapijas medikamentu. Tas gan nenozīmē, ka tas arī tiks iekļauts. M. Āboliņa skaidro, ka tas tiks vērtēts kontekstā ar budžeta iespējām. Tāpat plānots, ka jaunais medikaments būs kā papildu terapija jau šobrīd kompensētām zālēm, lai sasniegtu labākus rezultātus. Tāpēc tas nepaplašina mērķterapijas saņēmēju loku.