Kamēr īsti rudenīga padarīšana citiem šķiet iesnas un tīšanās garās šallēs, mūsu pusē daudzi ir saslimuši ar pozitīvāku bacili - pašu veidotā TKDG jeb Talsu Kristīgā drāmas grupa vasarā nosvinēja savu pirmo gadadienu un ir atsākusi jauno sezonu.
Kādā nometnē dažu dienu laikā izveidotā pirmā drāma izvērtās par regulāru darbu mēģinājumos vairāk nekā gada garumā. Lai gan daudzi «drāmieši» spītīgi apgalvo, ka viņiem jau nemaz tāda talanta neesot, regulārās uzstāšanās pierāda pretējo - kopumā ar septiņām drāmām esam viesojušies 14 pasākumos un parādījuši 22 priekšnesumus. Varbūt precīzāk mūs raksturotu vēl nosaukumam pievienots vārds «muzikālā», jo drāmas tiek rādītas kopā ar spēcīgām dziesmām. Īsto noskaņu piešķir arī ietērpi un grims. Darbs joprojām turpinās, esam draudzīgi, gatavi rādīties un parādīties, ja vien ir kāds, kam nagi niez mūs redzēt! Starp citu, pa atslēgas caurumu mūsu centienus uz skatuves ļauj aplūkot arī vietne youtube.com, meklējot «TKDG».
Sabīne Krūkle, Talsu Kristīgā vidusskola SMILTENE. Skola kā spoku mītne
Labrīt otrdienā! Mūsu skolā norisinājās iesvētības. Pagājušajā nedēļā katru dienu mums bija jāveic dažādi pārbaudījumi, taču ceturtdienas vakarā notika Lielais iesvētību vakars. Vēlu, ap deviņiem vakarā, mēs pulcējāmies pie skolas, lai pēc dažādiem pārbaudījumiem tā pa īstam varētu tikt saukti par vidusskolēniem. Skola bija tumša, un tā bija pārvērsta līdz nepazīšanai. Mūs sagaidīja noslēgti, spocīgi vienpadsmitklasnieki, kas bija pārvērtuši skolu kā spoku mītni. Drīz vien devāmies distancē, nu jau nošķirti pa vienam un stājoties pretim savām vislielākajām bailēm. Lai gan tagad šķiet, ka tas bija nieks un tur nebija nekā bailīga, tobrīd ikviens bailēs spiedza. Mums bija kāpnēs jālien cauri labirintam, jāizdzer glāze ar dažādām nesavienojamām sastāvdaļām, jāieiet pat «morgā»! Pēc visai satraucošā ceturtdienas vakara piektdien devāmies atbalstīt mūsu klasesbiedru viņa pirmajā šīssezonas basketbola spēlē tepat Smiltenē. Lai gan mūsējie zaudēja ar septiņu punktu starpību, galvenais ir atbalstīt, un mēs to darījām godam! Taču brīvdienās, parādot savai viesmāsai skaisto Latviju, ievēroju, cik skaisti jau sāk krāsoties lapas Cēsu pusē! Lasītāj, drīz Latvijā būs skaistais zelta rudens! Dodamies to izbaudīt!
Dita Pētersone, Smiltenes Centra vidusskola
SALACGRĪVA. Vieno trīs tilti
Pie mums, Salacgrīvā, rudens nav iedomājams bez tradicionālā skrējiena Trīs tilti. Šogad tas notika jau trīsdesmito reizi.
Maršruts šāds: šķērsojam tiltu pār Salacu Salacgrīvā, skrienam gar Salacas kreiso krastu, šķērsojam tiltu, kas ved pāri Salacas pietekai Jaunupei, un skrienam pāri vēl vienam tiltam, kas ved pāri Salacai, tad skrienam gar Salacas labo krastu atpakaļ uz pilskalnu. Skrējiens interesants - ir iespēja gan pasportot, gan pavērot skaistās rudens ainavas. Maršruta garums - nedaudz vairāk kā seši kilometri. Skrējēji bija sadalīti atsevišķās klašu grupās, bija arī pieaugušo grupa un nūjotāji. Arī es jau kopš mazām dienām ik gadu sava prieka pēc piedalos šajā tautas skrējienā. Taču jau vairākus gadus pēc kārtas nepārspēts ir Trīs tiltu uzvarētājs Artūrs Sestulis. Arī šis gads nav izņēmums. Šī ir lieliska Salacgrīvas tradīcija, kas pastāvēs vēl ilgus gadus, kamēr vien būs skriet gribētāji.
Laine Karlsone,
Salacgrīvas vidusskola
Skrējiena uzvarētājs Artūrs Sestulis.