Juris Rozenvalds
Politologs
Jāņem vērā, ka Saeimā nevar veidot jaunas frakcijas, par ko vēlētāji nav balsojuši, un tas partiju erozijas procesu bremzē. Tiesa gan, tas var vājināt partijas un noteikta daļa deputātu var atplūst, bet ne partijas iznīcināt. Tas arī parāda, cik šie būtiskie jautājumi ir pašai partijai svarīgi un cik tie pašos pamatos ir partijā izdiskutēti. Nedomāju, ka, piemēram, Vienotībai jautājums par sadarbību ar Saskaņas centru ir nokritis no Mēness. Tas ir jautājums, cik viņi ir vienoti. Man šķiet, ka Vienotībai ar vienotību ir zināmas problēmas. Ir izveidota vienota partija, bet tajā pašā laikā parādās Pilsoniskās savienības paziņojums. Tas parāda, ka mūsu partiju sistēma ir ne līdz galam nobriedusi.
Arnis Kaktiņš
Sociologs
Partiju šķelšanos nevar izslēgt. Tas nav nekas jauns, un līdzīgi noticis arī agrāk. Partijas Latvijā ir ļoti vājas, un šobrīd ir tendence tām palikt vēl vājākām. Partijās ir problēma ar līderiem, kas varētu būt kā autoritāte pārējiem un partiju biedrus savākt kopā kā līme. Tāpēc kaut kādā brīdī cilvēki varētu pamest partijas.
Daina Bāra
Politoloģe
Valdības veidošanas process ir nopietns pārbaudījums jebkurai partijai, īpaši tām, kurām nav šādas pieredzes. Tā varētu būt problēma atsevišķām partijām, tomēr viss atkarīgs no tā, cik lielā mērā cilvēki domā par valsti, cik lielā mērā partiju līderi prot motivēt partijas biedrus darbam. Jautājums, ar ko varētu iet kopā koalīcijā, bija jāizdiskutē pirms vēlēšanām. Acīmredzot daudzi līdz galam nav pārdomājuši noteiktus jautājumus. Cilvēki gribēja tikt Saeimā, un likās vienkārši - galvenais tikt partijā, tikt Saeimā, bet tad, kad jāuzņemas atbildība, vairs tik vienkārši nav.