Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, NRA.lv
«Mēs gadiem ilgi dzīvojam pelēkajā zonā, kuras sinonīms ir vienaldzība. Tajās reizēs, kad pilsoņiem ir reāla iespēja paust savu viedokli, vieni to vispār nedara, citi - rīkojas nedomājot. Kā vieni, tā otri pēc tam nevar vien beigt lādēties par sekām, ko paši radījuši.»
Anda Līce, Latvijas Avīze
«Kompānijas, kuras ir pret neveiksmēm un dara visu, lai no tām izvairītos, aizslēdz visas durvis un logus, lai «vilks netiktu iekšā». Bet kādu dienu kāds atstās logu vaļā un «vilks tiks iekšā», un tad sāksies haoss, jo cilvēkiem nebūs pat nojausmas, kā tikt galā ar radušos problēmu. Jums ir «jādraudzējas ar vilku».»
Ruperts Millingtons, 7guru.lv
«Pārorientēties uz Eiropu vai citiem eksporta tirgiem nav viegli /../ Eiropas tirgos ienācējus neviens īpaši negaida. Katra valsts aizsargā savējos ražotājus un iekšējo tirgu ar dažādiem paņēmieniem - tarifu barjerām, licencēm, sertifikātiem u. tml.»
Žilvins Pakeltis, a/s "Rīgas dzirnavnieks" vadītājs, Nozare.lv «Vēlos izteikt cerību, ka Latvijā kādreiz pienāks arī citādāks laiks. Laiks, kad dzejnieces varēs rakstīt dzeju, nevis iesniegumus valsts iestādēm, lai tās beidzot darītu savu darbu, laiks, kad mājsaimniecisku rūpju mākti rakstnieki varēs rakstīt romānus, nevis aprunāt viens otra mājsaimniecības Facebook, tiesāties viens ar otru par kāškrustiem vai censties pārspēt viens otru reklāmas tekstu sacerēšanā korumpētiem politiķiem...»
Dāvids Zalāns, Satori.lv
«Latviešu valoda kļūst arvien sarežģītāka - vārdu, teicienu krājums strauji papildinās! Piemēram, «ēst zemeņu kūku» nozīmē izšķērdīgu dzīvesveidu par valsts naudu. Tāpat «dzīvot zaļi» Latvijā nav tas pats, kas Eiropā - saudzēt dabu, bet gan notriekt Eiropas Savienības (ES) prezidentūras sagatavošanai piešķirto naudu.»
Imants Kaziļuns, Staburags.lv
«Mēs taču vēlam tikai astoņus deputātus no kopumā aptuveni septiņiem simtiem. Ja tā racionāli uz to palūkojas, tad visi taču saprot, ka viņu ietekme un svars ir niecīgi. Pat ja viņi visi tur, Briselē, pēc tam būtu vienoti, kas taču arī nemaz tā patiesībā nav. Tad sanāk, ka mēs vēlam, kura pile tiks iepilināta tajā lielajā okeānā. Ar politiku nesaistītam cilvēkam tas ir nedaudz iracionāli.»
Arnis Kaktiņš, Puaro.lv