Bez nosaukuma

Jauniešiem un līdzīgi domājošajiem būs liela interese, bet lielākais izaicinājums varētu būt jaunu interesentu piesaistīšana, kā arī noturēt interesi par savu ideju un piedāvājumu. Šis ir bizness, kuru noteikti ietekmēs kopējās pasaules tendences mūzikā un dzīvesveidā, tāpat tas būs atkarīgs no cilvēku resursiem/mācībspēkiem - no pasniedzēju atpazīstamības un kontakta ar auditoriju. Manuprāt, visperspektīvākais no visiem sešiem uzņēmējiem. Savā darbībā izmanto inovatīvu tehnoloģiju, kas mūsdienās ir viens no samērā drošiem priekšnosacījumiem veiksmīgai attīstībai. Pēc Edgara paša vārdiem viņi pašlaik ir vienīgie pasaulē, kas izmanto šādu tehnoloģiju, ražojot savu produkciju. Ar šo karogu arī būtu jāstartē tālāk. Vājā puse varētu būt salīdzinoši lielās izmaksas un līdz ar to arī paša produkta cena. Vai viņš spēs pārliecināt gala pircēju par sava produkta vērtību, kura nav acīmredzama? Dzintara diegus gala produktā nevar ieraudzīt, šī vērtība ir jāpierāda. Emocionāli klients jāpārliecina par produkta unikalitāti. Ambline spēks ir tajā, ka tas gandrīz 100% orientēts uz eksportu, ir ar augstu pievienoto vērtību un savu stāstu, kas ir svarīgs jebkuram produktam, zīmolam, servisam. Izaicinājums - precīzi formulēt savu mērķa tirgu un auditoriju un fokusēties uz to. Neliels uzņēmums bez liekām ambīcijām. Pozitīvi ir tas, ka Diāna un Uldis zina un apzinās, ka nevēlas izaugt par lielu uzņēmumu. Ar to gribu teikt - lai kāds arī būtu mērķis, fakts, ka tas ir un biznesa veidotāji uz to strādā, ir apsveicami. Man gan šeit būtu jautājums - kādēļ uzņēmēji pieteicās Dienas startam, ja nav vēlmes izaugt lielākiem? Šajā uzņēmumā cilvēki sapratuši visus savus plusus un mīnusus, ir profesionāļi un ļoti zinoši. Nepilnība tieši kā Dienas starta dalībniekiem būtu ambīciju trūkums. Bērnudārzs kā ideja un bizness ir ļoti apsveicama un vajadzīga lieta! Spriežot pēc visa, Elīnai ir daudz ideju, kā šo projektu veidot interesantu, ar savu pievienoto vērtību. Lielākais pluss ir Elīnas aizrautība un ticība savai lietai, var redzēt, ka viņa deg par savu ideju un veltī tai visu savu uzmanību. Tas ir lielākais priekšnosacījums veiksmīgam rezultātam. Izaicinājums varētu būt ierobežotās izaugsmes iespējas situācijā, ja būs liels pieprasījums. Tāpat šāda veida biznesā ir ļoti augsts atbildības līmenis, līdz ar to arī vairāk dažādu risku. Pirmais pluss jau par to vien, ka Indulis ir ražotājs un savu produktu radīs, izmantojot arī senus kokmateriālus. Tas piešķir produktam augstu pievienoto vērtību un īpašu auru. Ideja ļoti laba, bet grūti spriest par izpildījumu, jo vēl nav redzēts neviens gala produkts. Indulim pašreiz jāsaprot, kam viņš ražos, kāda būs mērķauditorija un cik šis produkts maksās. Pēc tam jāveido arī attiecīgs dizains un produktu piedāvājums, lai tas uzrunātu paredzamo mērķauditoriju. Uzskatu, ka tas arī būs lielākais izaicinājums - radīt pievilcīgu dizainu. Galdniecības Latvijā ir ļoti spēcīgas, bet, ja Indulim izdosies savākt spēcīgu radošo un izpildītāju komandu, varētu būt izcils gala produkts. Indulis ir izvēlējies interesantu uzņēmējdarbības nišu - mēbeļu izgatavošanu no veciem un seniem kokmateriāliem. Šādu ideju un uzņēmējus jau esmu saticis, bet iepriekš tas bija dažu specifisku pasūtījumu līmenī, kamēr Indulis ir fokusējies tieši šajā virzienā kā uz pamatbiznesu. Manuprāt, viena no vērtīgākajām šāda veida mēbeļu sastāvdaļām ir to «stāsts» jeb tas, no kurienes materiāli ir nākuši. Tas piešķir galdam attieksmi un papildu vērtību. Es gribētu ieteikt, lai Indulis šim stāstam piešķir fundamentālu nozīmi un pamēģina to tirgū - kā cilvēki reaģē uz to, vai pērk. Respektīvi: nevis pārdot dekoratīvu brusu, kura izveidota no kādas nojauktas ēkas, bet gan pārdot dekoratīvu brusu, kura, piemēram, reinkarnējusies no nojauktas ēkas virtuves sienas dēļiem Piebalgā, kur tā stāvējusi no 1920. gada... Indulis aizrautīgi darbojas jomā, kas viņam ļoti patīk, un viņš ir atradis interesantu tehnoloģiju, kas padara piedāvājumu interesantu. Pagaidām uzņēmums ir tehnoloģijas attīstības posmā, taču, runājot par nākamajiem soļiem, es ieteiktu padomāt par zīmola izveidi (SIA nosaukums nav īsti piemērots brendingam ne Latvijā, ne ārzemēs), bet galvenais - sākt domāt par produktu stratēģiju, lai uzņēmums var fokusēties un tādējādi plānot resursus: vai tie būs unikāli pasūtījuma projekti, vai tomēr mazās tirāžās ražoti standartizēti produkti. Šīs izvēles būtiski ietekmēs uzņēmuma tālāko resursu, investīciju un uzņēmuma struktūras plānošanu un pārdošanas stratēģiju. Sērijveida ražošana ļautu Indulim pašam mazāk iesaistīties tieši ražošanas procesos, bet vairāk nodoties jaunu produktu izstrādei un uzņēmuma attīstībai. Bet negribu mācīt dzīvot. Ļoti labi, ka uzņēmējas ir aizrautīgi metušās lietā, kurai pašas tik ļoti tic. Bet, kā jau runājām tikšanās reizē, acīmredzot dalībniecēm nav pietiekamas motivācijas tiešām fokusēties uz jauno biznesu, jo salīdzinoši vienkāršas izstrādnes aizņem pārāk daudz laika un produkti vēl joprojām ir prototipu stadijā. Iespējams, ka tas skaidrojams ar to, ka pašas uzņēmējas līdz šim nav vienojušās par skaidru uzņēmuma filozofiju un produktu stratēģiju, kas sarežģī arī produktu un zīmola izstrādes radošos procesus. Es īsti nesaskatīju arī konkrētību distribūcijas stratēģijā - vairāk ir idejas, kur varētu realizēt produkciju. Bet šaubos, vai apsvērtie virzieni var nodrošināt pietiekamu realizācijas apjomu. Kāds uzņēmējs no Silīcija ielejas man reiz teica: «It's not important what you do, but why you do it.» «Kāpēc tu dari to, ko dari.» Un mani ļoti uzrunāja iemesls, kāpēc meitenes veido šo biznesu jeb kāda ir uzņēmuma misija - viņas ražos šos apģērbus, lai bērniem būtu primāri ērtas drēbes, lai var skriet un darboties. Es redzu, ka viņām tas, kā arī eko jautājums ir svarīgi, un viņas visu to ir ielikušas savā produktā. Tagad uzdevums ir strādāt un atrast savu tirgu, atrast citus cilvēkus, kam šādas vērtības ir būtiskas, kuri vēlēsies savus bērnus apģērbt tieši ērtās ekodrēbēs. Patlaban uzņēmējas gan neiegulda pietiekami laika un enerģijas, lai tiešām attīstītu šo uzņēmumu kā biznesu, jo tā nav prioritāte. Bet es teiktu - kā hobijs, kur tu dari to, ko mīli, un pastāv varbūtība, ka no tā visa reiz var izveidoties veiksmīgs bizness, tas ir salīdzinoši labs. Interesanta pieeja apģērbu ražošanai, interesants projekts. Es uzskatu, ka tirgus ir samērā piesātināts ar šādu produktu kopumā, tomēr, uzsverot inovāciju, ko meitenes izmantos savā ražošanā, varētu izkarot sev zināmu tirgus daļu. Viss būs atkarīgs no tā, vai radošajai komandai pietiks spēka un ideju ģenerēt inovācijas un radīt pietiekami interesantus risinājumus. Lielākais trūkums, manuprāt, ir tas, ka neviena no meitenēm šīs uzņēmējdarbības attīstīšanā nestrādā ar 100% atdevi, ka šis projekts tomēr paliek tādā kā hobija līmenī. Ieteiktu vismaz sākuma stadijā kādai no kompanjonēm veltīt šim projektam visu savu laiku, lai to iedzīvinātu! Uzņēmējdarbība ir ļoti nopietns un sarežģīts ceļš. Tas, ka Elīna, kas ir viena no jaunākajām Dienas starta dalībniecēm, izvēlējusies iet šajā virzienā, izveidojot savu bērnudārzu, ir ļoti drosmīgs un patiesi iepriecinošs solis. Saskaroties ikdienā ar daudziem uzņēmējiem, esmu novērojis, ka visbiežāk veiksmīgu uzņēmumu izveido tie cilvēki, kuri iepriekš ir to pašu darbu darījuši kā darbinieki. Elīnai ir bijusi vairāku gadu pieredze, auklējot un strādājot ar bērniem, viņa ļoti labi orientējas gan mērķauditorijā, gan konkurentos, gan visā tirgū kopumā, tāpēc man nav ne mazāko šaubu, ka viņa šo bērnudārzu izveidos un viņai tas lieliski izdosies. Vecākiem tikai jāspēj stāties rindā. Apbrīnoju Elīnas pacietību darbā ar celtniekiem un valsts iestādēm un ceru, ka tas neaizēnos bērnudārza atklāšanas prieku. Elīnai vajadzētu laikus padomāt par atšķirīgo piedāvājumu savā bērnudārzā, lai vecāki nebeidz aizrautīgi stāstīt draugiem un dalīties sociālajos tīklos par to, cik lieliskā bērnudārzā viņu bērni iet. Tas nodrošinās interesi un drošu klientu loku nākotnē. Iesaku padomāt arī par mājās ņemamajiem materiāliem/īpašām «prezentreklāmām» un tamlīdzīgām lietām, kas ļauj šo prieku materializēt un parādīt citiem. Salīdzinot ar vairākumu Dienas starta projektu, šis, protams, ir visklasiskākais un mazāk inovatīvais. Bet esmu novērojis, ka populārā ideja radīt ko īpaši inovatīvu atmaksājas retāk, nekā ideja paņemt un realizēt ko klasisku. Reizē ar inovatīviem produktiem nāk virkne papildu izaicinājumu (jāiegulda reklāmā, lai izglītotu klientus, sarežģīti atrast pieprasījumu, jāmēģina pārveidot cilvēku ieradumus utt.). Izvēloties klasisku biznesu - kārtējo tūrisma aģentūru, kafejnīcu vai autonomu -, tu vari atrast savu pircēju, savu mazo atšķirību, ar ko tu pāris cilvēkiem būsi labākais, un būvēt biznesu šādi, līdzīgi kā Minivenunoma.lv izvēlējusies izīrēt ģimenes auto brīvdienu izbraukumiem. Lai veicas! Jāsaprot, ko vēlies no uzņēmējdarbības: ja vēlme ir strādāt sev un nopelnīt iztiku vai pamēģināt biznesu bez pieredzes, nevis mainīt pasauli ar savu sapni, tad klasisks, sen ierasts bizness kalpos labāk. Diānas un Ulda uzņēmumam jāizlemj, cik liels tas grib būt, un tad jāfokusējas uz darbībām, lai to nodrošinātu. Pirmkārt, kā jau minēju iepriekš, ir jāsakārto rezervāciju sistēma un klientu apmierinātības kontrole, lai saņemtu pozitīvas atsauksmes un vēlmi izvēlēties šo uzņēmumu arī nākotnē. Jāsaka, ka arī visiem Dienas starta uzņēmumiem kopumā vajag izvirzīt skaitliski mērāmus mērķus savas darbības veiksmes novērtēšanai un arī nākotnes plānu un to realizēšanai nepieciešamo resursu apzināšanai. Edgars ir atradis interesantu jomu, kurā strādāt, un šis noteikti ir viens no inovatīvākajiem produktiem Dienas startā. Ar tik inovatīviem produktiem priekšrocība ir tā, ka tev nav vai ir ļoti maz konkurentu un tu vari būt tirgus līderis. Savukārt izaicinājums - tev ir jāveido tirgus jeb jāmeklē klients, jāmāca viņam produkta priekšrocības, jāpārliecina, ka viņam tas ir nepieciešams u.tml. Dzirdēju, ka Edgaram apgrozījums veidojas labs, un viņam ir arī milzīga enerģija šo projektu virzīt, līdz ar to skaidri redzams, ka viņš atrodas uz pareizā ceļa un viņam arī veiksies. Mans ieteikums būtu pievērst milzīgu uzmanību savam klientam, lai saprastu pilnīgi visu par to, kā viņi pieņem lēmumus par produkta pirkšanu un lietošanu, lai pēc tam mācītos un izmantotu to pārdošanā. Ļoti labi, ka ir izstrādāts tiešām unikāls produkts, kas, ja izdodas klientus pārliecināt par tā priekšrocībām, nodrošina konkurējošu priekšrocību. Ir labs brendings. Es ieteiktu uzņēmējiem nedaudz pamainīt prioritātes komunikācijā. Tā kā tekstilizstrādājumu ražošana un tirdzniecība ir kategorija ar ļoti augstu konkurenci un mazi uzņēmumi komunikācijā medijos nekad nevarēs atļauties cīnīties ar vadošajiem spēlētājiem, galvenais informācijas avots ir uzņēmuma mājaslapa. Un tajā ir ļoti skaidri jābūt pasniegtām produktu priekšrocībām. Ambline mājaslapa tomēr ir pārāk orientēta uz pārdošanu. Bet iemesls pirkt Ambline produktus ir to unikālā tehnoloģija un tikai pēc tam dizains. Tāpēc es ieteiktu pamainīt prioritātes un pirmajā lapā izcelt tehnoloģiju, sadarbību ar zinātniekiem un tikai tad pāriet pie piedāvājuma pirkt. Man ir liels prieks redzēt, ka Kristiāna un Kaspars ir paplašinājuši biznesu ar dīdžeju aparatūras tirdzniecību, kas, kā saprotu, iepriekš nebija plānots. Man žēl novērot, ka vasarā DJ skolas apmeklējums nav tāds, kāds bija iecerēts, jo rodas sajūta, ka pārdošanai ir pievērsta mazāka loma, nekā būtu nepieciešams. Abiem uzņēmējiem ieteiktu izmantot Dienas starta priekšrocību un pakonsultēties ar Ģirtu Ozoliņu no IDEA par viņu produkta virzīšanu un konkrētu reklāmas aktivitāšu noteikšanu. Kopvērtējumā domāju, ka Rīgas DJ skola ir lielisks projekts un abi uzņēmēji to ļoti veiksmīgi attīstīs. Ļoti labs uzņēmējdarbības iesākums, un labi, ka Kristiāna un Kaspars izdara secinājumus pēc pirmā posma, lai turpmāk uzlabotu gan piedāvājumu, gan komunikāciju. Īpaši prieks, ka viņi atrod papildu peļņas avotus, izīrējot un tirgojot aparatūru. Mani gan nedaudz mulsina Rīgas Dīdžeju skolas vizuālā identitāte - pārāk sadrumstalota un grūti uztverama.