Pēdējā laikā bieži noķeru sevi pie domas, kas tad ir tie mūsu kaimiņi, ar kuriem jau 20 gadu mūs biedē politiķi? Kas tad ir tie briesmīgie krievi? Kādēļ daudzi latvieši krievvalodīgo pieminēšanas dēļ vien kļūst dusmīgi? Kā tas nākas, ka mūsu mazajā valstī, kur drīz katrs cilvēks būs zelta vērtē, gandrīz puse iedzīvotāju nokļuvuši svešo lomā?
Bieži vien no politiķiem var dzirdēt - visas mūsu nelaimes nāk no krieviem. Tie mūs okupēja, tie iezagās mūsu mājās, un vispār - ticēt viņiem nedrīkst.
Savulaik vācu baronu vietā Latvijā ieradās krievi, atvēra latviešu bērniem skolas, kuras nebija uzskatījuši par vajadzīgu vācu baroni. Krievu cara laikā latvieši drīkstēja mācīties augstākajās mācību iestādēs. Vai tas bija slikti darīts?
Nāca Padomju Savienības laiki, PSRS. Latvijā ienāca nauda, iebrauca svešzemju speciālisti. Latvijā sākās celtniecība. Atkal slikti.
Un te jāklausās nacionāli norūpējušos cilvēku balsis - bet okupācija? Jautājums, protams, paliek atklāts, interesants.
Ja mēs runājam par šodienu, Latvija ir uz bankrota robežas. Rūpnīcu, fabriku vairs nav. Mūsu valdības vīri ir aizņēmušies tik daudz naudas, ka nav skaidrs, kā un kas to atdos.
Vai atkal vainīgi krievi? Bet tie taču bijām mēs, tautieši, kas cittautiešus apmānījuši. 1991.gada mēs aicinājām cittautiešus uz barikādēm, un viņi ieradās. Viņi tur stāvēja kopā ar mums - plecu pie pleca par Latviju, par savu dzimteni. Bet mēs, tiklīdz ieguvām brīvību, pataisījām viņus par otrās šķiras ļaudīm. Mēs uzskatījām, ka esam augstāka rase, bet viņi - tikai tā. XXI gadsimtā pašā Eiropas sirdī esam izveidojuši aparteīdu.
Bet tā taču bija Krievija, boļševistiskā Krievija, kas mums deva pirmo brīvību. Arī otro brīvību mēs ieguvām no Krievijas rokām. Nevis atkarojām, bet ieguvām. Un šo faktu, es domāju, apgāzt nevar.
Kāpēc mēs tik ļoti ticam Godmaņa kungam, ar kura svētību tika slēgtas cukura fabrikas? Kāpēc mēs tik ļoti ticam Šķēles kungam, kurš vēl joprojām nav samaksājis Latvijas valstij nodokļus no tiem 20 un vairāk miljoniem, kurus viņš ir noslēpis no valsts - neticot Latvijai - ofšorā.
Kāpēc mēs klausāmies Repšes kungā atvērtām mutēm un ticam viņam? Bet tieši viņš ir parādā dažādām bankām miljonu latu? Kāpēc mēs ticam Dombrovska kungam, kurš priekšvēlēšanu laikā solīja neķerties klāt pensijām, bet jau pēc vēlēšanām mūsu vecīšiem tika atņemta daļa viņu nopelnītās pensijas?
Tad kas ir mūsu kaimiņi? Piektā kolonna, kā to dēvē daži mūsu politiķi?
Deportācijās cieta ne tikai latvieši, bet arī krievi. Latvieši tika izvesti uz Sibīriju, bet krievus izsūtīja uz gulaga nometni tieši nāvē.
Šie mūsu kaimiņi jau sen būtu devušies prom no Latvijas, ja vien Latviju neuzskatītu par savu dzimteni.
Lai vai cik būtu interesanti, lielākā daļa izbraukušo no Latvijas uz Angliju, Īriju un citām zemēm, ir latvieši - mūsu bērni, draugi, radi. Bet cittautieši ir šeit un nekur negatavojas braukt. Viņi, tāpat kā mēs, te strādā, maksā nodokļus. Viņi ir mums kaimiņos. Tad kādēļ mēs tik ļoti negribam likt lietā viņu zināšanas, pieredzi? Kādēļ mēs uzskatām, ka viņi mums ir parādā? Kāpēc?
Iveta Maksimova