_Eurostat_ 2006. gada statistika liecinājusi: Latvijā ir visaugstākais sieviešu uzņēmumu vadītāju īpatsvars Eiropas Savienībā - 41%, savukārt ekonomistes Raitas Karnītes 2007. gadā savāktie dati liecina, ka 63% universitāšu studenšu ir sievietes. Tas G. Mosu mudinājis veikt Anglijā šogad publicēto pētījumu Sievietes uzņēmumu vadītājas Latvijā - universāli pēdu nospiedumi nākotnē?. Viņas darbs ieinteresējis arī BBC raidstaciju, pētniece uzaicināta uzstāties raidījumā Sievietes stunda.
Par 25% produktīvākas
«Iepriekšējie pētījumi liecināja: ja sievietes organizācijā ir minoritāte, viņas centīsies kopēt vīriešu uzvedību. Ja viņas nav minoritāte, tad, iespējams, jutīsies brīvas darīt to, ko pašas vēlas. Likās ļoti interesanti papētīt, kādā stilā Latvijas sievietes vada uzņēmumus. Kāpēc vispār Latvijā ir tik augsta sieviešu menedžeru proporcija?» atceras G. Mosa. Pirms akadēmiskās karjeras viņa organizējusi personāla treniņprogrammas lielām kompānijām, piemēram, Eurotunel, kuras pārziņā ir Eurostar vilcieni. Viņa uzreiz ievērojusi, ka šajā uzņēmumā vadošajos amatos nav daudz sieviešu. Ka tās ir «iestrēgušas» kādā zemākā līmenī. Tas viņu inspirējis pētīt sieviešu lomu uzņēmumos, to, kā dzimums un nacionalitāte ietekmē cilvēku domāšanu. Angļu un franču darbiniekiem, kas veidojuši Eurotunel darbaspēku, atšķīries gan sapulču organizēšanas veids, gan ideja, kāds ir labs līderis. Frančiem hierarhija nozīmējusi daudz vairāk nekā britiem. «Līderībā ir divi veidi - transakcionālais (jeb darījumu), kad hierarhijai ir liela loma, un transformācijas vai inspirējošais, ko tik daudz neietekmē hierarhija. Tas ir menedžments caur vīziju, caur komandas darbu, pievēršot uzmanību katram cilvēkam,» stāsta G. Mosa.
Transakcionālo stilu vairāk izvēlas vīrieši, bet sievietes dod priekšroku transformācijas stilam. Tātad vīriešiem un sievietēm pat nav vienu un to pašu veiksmes kritēriju, jo katrs dzimums cilvēkus vērtē pēc saviem standartiem! Ticis arī konstatēts, ka transformācijas līderības stils var pat par 25% paaugstināt uzņēmuma produktivitāti.
Sievietes «audzē koku»
2008. gadā G. Mosa ieradās Latvijā ar kolēģiem - profesoru Deividu Fārnemu un Velsas Universitātes šī brīža doktoranti Karīnu Kuku. Zinātnieki intervēja 27 lielu uzņēmumu vadītājus - gan sievietes, gan vīriešus. «Slēdziens bija: tik daudz sieviešu uzņēmumu vadībā ir unikālu vēsturisku apstākļu sakritību dēļ,» stāsta G. Mosa. Vīriešu prombūtne karos un svešās armijās, kad rūpes par mājās palicējiem jāuzņemas sievietēm. Dziļas folkloras tradīcijas un rituāli, kuros sievietēm ir nopietna loma. Padomju tradīciju ietekme: aptaujātie minējuši «strādājošās mātes» augsto prestižu PSRS. Uzrādīti arī ģeogrāfiskie sakari ar feministisko Skandināviju, Anglijā izplatīto vīriešu sociālo klubu un «iedzimtās» aristokrātijas trūkums.
Latvijas sievietes uzņēmumus vada transformācijas stilā, situācijām meklē ilgtermiņa risinājumus. «Viņas audzē koku, lai tas pēc gadiem būtu sasniedzis griestus. Vīrieši vairāk domā īstermiņā - viņi var pārdot visas lapas, kaut arī koks tāpēc sabruks,» sacījis kāds no respondentiem. «Jautāju sievietēm: vai kāds mēģina bremzēt jūs?» atceras G. Mosa, «un viņas uz mani skatījās tā... par ko jūs runājat? Tas bija fascinējoši. Citur pasaulē cilvēki runā par stikla griestiem, kas atdala vīriešus no sievietēm. Vai jūs vispār esat dzirdējusi šo teicienu?»