Sola «atbrīvot» Franciju
Vāja valdība, kas nespēj risināt dziļās ekonomiskās problēmas, Eiropas migrācijas krīze un terorisma draudi ir galvenie faktori, kuri Francijā veicinājuši atbalstu populistiskām idejām un daudzu vēlētāju novēršanos no tradicionāli valdošajām centriski kreisajām un centriski labējām partijām. Eiroskeptiskā NF ir viņu alternatīvā izvēle.
To izmanto M. Lepena un viņas partijas biedri, kuri gadiem frančiem izplata briesmu stāstus par «ļauno» Briseli, kas «apspiež» ES dalībvalstu suverenitāti. M. Lepena, uzzinot, ka Lielbritānijas iedzīvotāji referendumā nobalsojuši par labu aiziešanai no ES, paziņoja, ka tā ir «brīvības uzvara» un drīzumā arī Francija nobalsošot par «neatkarību no ES».
Vēlētāju aptaujas jau mēnešiem rāda, ka nākamgad aprīlī notiekošajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēs M. Lepena. Viņa sola, ka gadījumā, ja kļūs par prezidenti (tad gan jāuzvar arī otrajā kārtā), viņa nekavējoties sākšot sarunas ar ES par Francijas izstāšanos no eirozonas, atjaunošot robežkontroli, nodrošināšot Francijas likumu pārākumu pār ES likumdošanu un vairs nepieļaušot, ka Brisele pārbauda Francijas valsts finanses. Pēc sešiem mēnešiem notikšot referendums, kurā franči varēs izlemt - palikt vai izstāties no ES.
Viņas grandiozos plānus var ietekmēt tas, kāda Francijas prezidenta vēlēšanu laikā būs situācija Lielbritānijā.
Pēc Brexit balsojuma Britu salās iestājies politiskais haoss, jo premjerministrs ir atkāpies, atstājot bez līdera arī valdošo Konservatīvo partiju, opozīcijā esošās Leiboristu partijas vadītājs Džeremijs Korbins zaudējis parlamentā ievēlēto leiboristu uzticību, bet par savu atkāpšanos paziņojis Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis Naidžels Farādžs, kurš bija viens no redzamākajiem Brexit atbalstītājiem.
Referenduma rezultātā mārciņa piedzīvojusi strauju vērtības kritumu, bet Skotija, kuras iedzīvotāji balsoja par Lielbritānijas palikšanu ES, piedraudējusi rīkot vēl vienu referendumu par izstāšanos no Apvienotās Karalistes.
Vēlas palikt ES
«Ja Lielbritānijā viss ir kārtībā [laikā, kad notiks Francijas vēlēšanas], tad NF būs ieguvēja. Ja tur turpināsies haoss, ja bankas pārcels savus birojus prom no Lielbritānijas, ja britu ekonomika cietīs, tad NF argumenti [par izstāšanos] tiks noraidīti,» tirgus pētījumu uzņēmuma IFOP analītiķis Žeroms Furkē stāstīja ziņu aģentūrai Reuters.
NF viceprezidents Florians Filipo ir pārliecināts, ka runas par Brexit negatīvajām sekām ir «elites, jo īpaši Francijā, atteikšanās pieņemt realitāti». Tomēr Ž. Furkē oponē. «Francijas sabiedrībā nav atbalsta aiziešanai no ES. Franči kopumā nav sajūsmā par to, kā Eiropa strādā, bet daudzi uzskata, ka, ja tu atrodies braucošā vilcienā, kas mēdz būt neērts, ir bīstami no tā izlēkt,» norāda sociologs. «Pat ja cilvēki ir eiroskeptiski noskaņoti, viņi saprot, ka izstāšanās [no ES] ir sarežģīts un netīrs process, ko jau apliecina Lielbritānijas piemērs.»
Amerikāņu domnīcas Pew Research Center Francijā pirms britu referenduma veiktā aptaujā vairāk nekā 60% respondentu pauda neapmierinātību ar ES. Tomēr franču eiroskepticisms nenozīmē, ka viņi arī vēlas šķirt attiecības ar ES. Jau pēc Lielbritānijas balsojuma veiktā aptaujā 45% Francijas iedzīvotāju apgalvoja, ka vēlas valsts palikšanu ES, bet 33% sacīja, ka atbalsta sekošanu britu piemēram, vēsta ziņu aģentūra Bloomberg. Vairākums arī noraidīja nepieciešamību rīkot līdzīgu referendumu Francijā.