maijā. Tiesa, tajā pašā laikā, kā pārliecinājās _Diena_, ir virkne netiešu sakritību, kas I. Brikšes kandidatūru satuvina ar ZZS. Viņa darbojusies Preses nama padomē, kas savulaik piederēja _Ventspils naftai_ un tika saistīts ar Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm. Viņa saņēmusi naudu no Ventspils avīzes _Ventas Balss,_ veidojusi kopīgus projektus ar Oskaru Zīdu un Jāni Vucānu, kas kādreiz bija mācībspēki, bet tagad ir Saeimas deputāti un pārstāv ZZS. Zīmīgi arī, ka viens no I. Brikši kaismīgi atbalstījušajiem studentiem - LU senators Edvards Ratnieks - ir ZZS biedres un ZZS paspārnē esošās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonas Daces Ratnieces dēls.
Iespējamā politiskā interese par LU rektora amatu aizkulišu sarunās lielākoties tiek saistīta nevis ar akadēmiskām interesēm, bet gan ar nākotnes projektu - LU Torņakalna Akadēmiskā centra celtniecību -, kuram paredzēti milzīgi līdzekļi - aptuveni 140 miljoni latu.
Kārtis neatklāj
Kā Diena jau rakstījusi, I. Brikše kā M. Auziņa konkurente «nāca» no studentu vides. Lai arī sākotnēji savu vārdu par nākamo rektoru varēja teikt jebkurš students, par izšķirošu kļuva īpašas darba grupas izvēle. Zināms, ka šajā darba grupā darbojās LU Studentu padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Līdaks un Latvijas Studentu apvienības prezidents E. Ratnieks, taču pārējo studentu vārdi izpausti netiek. Gan E. Ratnieks, gan M. Līdaka Dienai norāda, ka grupā darbojošies desmit studenti, astoņi esot pieteikušies brīvprātīgi, tāpēc bez viņu piekrišanas atklāt tos nevarot. Tikpat liels noslēpums, kā izrādās, ir arī visas darba grupas iztirzātās rektoru kandidatūras, vien zināms, ka vētīts esot arī tagadējais rektors Mārcis Auziņš un LU Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs. Kandidāta atlase notikusi pēc 16 kritērijiem, un I. Brikše uzvarējusi.
«Tikpat svarīgas varētu būt runas par saistībām ar Vienotību Auziņam,» par iespējamo I. Brikšes saikni ar ZZS teic E. Ratnieks, sīkāk nepaskaidrojot, ko ar to domājis, un aizstāvēdams I. Brikši. «Ar cilvēkiem, ar kuriem taisa vienotu pētniecisko objektu jau cik gadu, arī vairs jau nevarēs tikties tāpēc, ka viņi ir ievēlēti Saeimā? Tas taču ir muļķīgi,» pauda E. Ratnieks, komentējot I. Brikšes tikšanos ar bijušo Liepājas Universitātes rektoru, tagadējo Saeimas ZZS deputātu O. Zīdu un viņa partijas biedru, iepriekšējo Ventspils Augstskolas rektoru J. Vucānu, kas notikusi reģionāla izglītības projekta noslēguma pasākumā.
E. Ratnieks arī apstiprināja, ka viņa māte tiešām ir IzM Politikas koordinācijas departamenta direktore Dace Ratniece, kura 2005. gadā kandidējusi Rīgas domes vēlēšanās no ZZS saraksta, taču jelkādu ietekmi noliedza. «Un attiecībā, kas saistās ar ietekmi no ministrijas, varat nešaubīties. Atcerieties vienu labu laiku, kad patiesībā, man liekas, ka mana māte tur vairāk cieš no manas aktīvās darbības, nekā kāds kaut ko iegūst,» teica E. Ratnieks, norādīdams, ka savulaik cīnījies pret iepriekšējās ministres Tatjanas Koķes (ZZS) pastāvēšanu amatā. Visu noliedz arī pati D. Ratniece. «Es pati esmu ZZS biedre un neesmu dzirdējusi, ka Intai Brikšei būtu kāda saistība ar ZZS,» Dienai teic D. Ratniece un piemin, ka viņa pati vienmēr izturoties «ļoti ētiski» pret jautājumiem, kas saistīti ar studentiem.
Vēlāk darba grupā izvēlēto I. Brikši apstiprināja LU Studentu padomes kopsapulce, kur I. Brikši atklātā balsojumā atbalstīja ar 18 balsīm no 21 balss. M. Līdaks teic, ka viena no tām bijusi pret, jo I. Brikšes kandidatūra neesot saskanējusi ar kādas fakultātes redzējumu, ko viņš neatklāja, otra pretbalsojuma iemeslu viņš neatminējās. Viens biedrs no balsojuma atturējies.
Ne redzēta, ne dzirdēta
«Tās ir muļķības,» par I. Brikšes iespējamo saistību ar ZZS saka izglītības uz zinātnes ministra Rolanda Broka (ZZS) padomniece un Aivara Lemberga uzticamības persona Kristīne Krasovska (ZZS). Viņa norāda, ka LU rektora amata kandidāte nav redzēta partijas sanāksmēs, arī viņas vārda pieminēšana ZZS aprindās neesot dzirdēta. «Ar pilnu atbildību varu teikt, ka viņa [I. Brikše]nekādā veidā nav saistīta ar ZZS,» uzsver Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS).
Arī pati I. Brikše iespējamo saikni noliedz: «Man nav nekādu sakaru ar šo partiju, tāpat kā man nav nekādu sakaru arī ar visām citām partijām.» Otrdien, kad notika kandidātu publiskās debates, atbildi uz jautājumu par Torņakalna Akadēmiskā centra celtniecību I. Brikše sāka ar norādi, ka runas par viņu kā iespējamo A. Lemberga «stipendiāti» saistībā ar darbu Preses nama padomē un ZZS ieinteresētību Torņakalna projektā esot vien spekulācija.
Tiesa, zīmīgi, ka Ventspils mēram A. Lembergam lojālā Neatkarīgā Rīta Avīze, kas savulaik bijusi Preses nama īpašumā, šonedēļ jau īpašu materiālu ar izcēlumu pirmajā lappusē veltīja atsevišķu LU īpašumu nelietderīgai apsamniekošanai, sasaistot to ar I. Brikšes galvenā konkurenta Mārča Auziņa rīcību.
To, kurš ieņems LU rektora amatu, 25. maijā izvēlēsies LU Satversmes sapulcē. No kopējā 300 balsu skaita Studentu padome tajā ir pārstāvēta ar 75 balsīm.