Turklāt minētā ēka nav nedz templis, nedz pils, bet gan daudzdzīvokļu īres nams ar kafejnīcu, suvenīru veikaliņu un brīnišķīgu strūklaku ēkas pagalmā, kas veidota kā mozaīka.
Nemierīgais talants
Nākamais arhitekts, jaunais Štovasers aktīvi ar mākslu sācis nodarboties laikā, kad viņa ģimenei klājies vissmagāk, - Otrā pasaules kara gados. Pirmās glezniņas tapušas brīvā dabā.
Daba, tās skaistums un piedāvātā krāsu gamma mākslinieku un arhitektu interesēja visu mūžu, tāpēc droši var apgalvot, ka viņa iedvesmas avots un vissvarīgākā no tēmām mākslā bija tā, ko ik reizes savā mainīgumā piespēlēja dzīvā daba.
Tikko kā bija beidzies karš, Štovasers iestājās Mākslas akadēmijā, taču, kā jau daudzi talanti, nespēja mierīgi nosēdēt auditorijā, klausoties lekcijas. Un kāpēc gan, ja ir iespēja paceļot un visu apskatīt savām acīm, visu izzināt nevis no lekciju pierakstiem, bet pa tiešo?
Tāpēc nākamais arhitekts nolēma pats iepazīt plašo pasauli. Turklāt viņš, kā jau piedien radošiem cilvēkiem, izvēlējās sev pseidonīmu. Izmēģinājis tādus vārdus kā Lietusdiena un Tumšraibais, 1949. gadā Štovasers nolēma turpmāk sevi dēvēt par Frīdensreihu Hundertvaseru. Tieši ar šo vārdu viņš kļuva slavens.
Mūža darbs
Ja vajadzētu formulēt, kas tad īsti ir Hundertvasers, viena īsa un konkrēta atbilde nebūtu iespējama. Māksliniekam piemita daudz lielu talantu. Pasaulē viņš visvairāk pazīstams kā arhitekts, Vīnes un Vācijas pilsētas Darmštates namu projektētājs. Šaurākā lokā viņš zināms kā ekologs. Un daudzi, protams, varētu stāstīt par Hundertvasera gleznām.
Kā tas iespējams, ka vienā cilvēkā apvienoti vairāki spilgti talanti? Uz to atbildi mēģinājis rast arī latviešu rakstnieks un komponists Marģeris Zariņš, secinādams, ka «dažam viņa talanti kā tvaiks laužas laukā pa vairākiem ventiļiem, cita mūžam pietiek ar vienu atveri». Hundertvasers acīmredzot piederēja pie pirmajiem.
Hundertvasera mūža darbs ir viņa projektētā ēka Vīnē, kas tagad uzskatāma gluži vai par pilsētas simbolu un vizītkarti. Skaistais, raibais un kā magnēts tūristus piesaistošais nams Austrijas galvaspilsētā šķiet pat daudzkārt slavenāks un populārāks par savu līdzinieku Vācijā un citās pasaules pilsētās.
Hundertvasers bija pārliecināts, ka ikkatrs stūrītis, kas tiek apbūvēts, ir dabai nolaupīta daļiņa, tādēļ to nepieciešams kompensēt. Un arī ēku, kas viņa projektētā nama vietā atradās agrāk, nedrīkstēja nojaukt pavisam, mazu nieciņu no tās vajadzēja atstāt. Tas tāpēc, ka arhitekts bija ļoti māņticīgs. Viņš uzskatīja - ja no iepriekšējās ēkas neatstāj pāri pilnīgi neko, tā aizbaida prom arī visus labos mājas gariņus. To nedrīkstēja pieļaut, jo gariņu svētība un labvēlība bija vajadzīga arī jaunajai ēkai.
Kur vien iespējams - pie Hundertvasera nama un tā iekšpusē -, kaut kas aug. Pa dažiem logiem ārā slejas īsti koki, ēkas jumts apzaļumots, arī abas lielās terases. Nemaz nerunājot par balkoniem un arkādēm, kur burtiski mudž no efeju un citu augu pārbagātības.
Ģeometrijas pretinieks
Pati ēka izdaiļota ar neskaitāmiem sīkiem stila elementiem, piemēram, mazu zilonīti, lauvu, skaistām sievietes statujām, kas brīžam pat varētu sākt likties bezgaumīgi.
Arhitektam nepatika taisnas līnijas un precīzas ģeometrisku figūru formas, viņš uzskatīja, ka dabā tādas faktiski neeksistē un tādēļ to nebūs arī viņa namam. Pat ēkas sienas un grīdas nav taisnas, bet nedaudz viļņveidīgas. Savukārt apdarinot vannas istabu un tualešu telpas, izpaudies cits Hundertvasera talants. Uz šo telpu sienām no flīžu fragmentiem izveidotas dažādas formas, kas attēlo dzīvo dabu, piemēram, putni, saulespuķe, kaktuss, taurenis.
Hundertvasera namu var sasniegt kājām no Dienvidu dzelzceļa stacijas (Wien Sￃﾼdbahnhof), jo attālums nav liels (visvieglāk orientēties, ja vispirms pēc kartes atrod pilsētas parku). Taču var braukt arī ar metro. 2006.gadā metro līnija U1 tika pagarināta, un ar to var nokļūt arī svarīgākajos apskates objektos Vīnes centrā.
Jāpiebilst, ka Hundertvasera nams atrodas nedaudz nostatus no vēsturiskā centra. Pāris soļu attālumā no Hundertvasera ēkas kopš 1991.gada atrodas Mākslas māja (KunstHaus Wien). Šeit iespējams apmeklēt mākslas darbu izstādes, kur apskatei izlikti gan Hundertvasera, gan citu mākslinieku darbi.