Runa ir par lielāko tranzītbiznesa attīstības projektu Latvijā kopš neatkarības atgūšanas laikiem. Visu projekta dalībnieku (privāto un valsts/pašvaldības) ieguldījumu kopsumma tuvojas 300 miljoniem eiro.
2005. gadā Rīgas dome pieņēma Rīgas pilsētas teritoriālos plānojumus, kas paredzēja ostas operāciju pārcelšanu no Andrejsalas un Eksporta rajona tuvāk Rīgas jūras līcim. Tāpēc 2006. gadā noslēdzām vienu līgumu par 66,4 ha zemes nomu Krievu salā un otru par to, ka Rīgas brīvosta tur izbūvēs atbilstošu infrastruktūru - astoņas piestātnes ar kopējo garumu ne mazāk kā 1770 metru un 15,5 metru dziļumu Daugavas pusē, 11 - Hapaka grāvja pusē, elektroenerģijas, ūdensvada un kanalizācijas pievadus, autoceļu, dzelzsbetona plātņu klājuma kravu laukumus ar slodzi vismaz 20 tonnu uz kvadrātmetru, kā arī dzelzceļa infrastruktūru ar kapacitāti 500 vagonu diennaktī. Par zemes nomu šajos gados esam samaksājuši jau simtiem tūkstošu eiro, termiņš, līdz kuram visam bija jābūt pabeigtam - 2012. gada 20. decembris -, sen pagājis. Krievu salā kaut ko pamazām būvē, taču jau šobrīd skaidrs, ka šajā teritorijā, ko mums nodrošina, nevar pārcelt tos kravu veidus un apjomus, kādi ir Andrejsalā un Eksporta rajonā un par ko ar Rīgas brīvostu esam noslēguši līgumu.
Kas par to liecina?
Līgumā paredzēts izbūvēt astoņas piestātnes, Brīvosta mums plāno nodot tikai divas, turklāt mazāk nekā 600 metru garumā (pašreiz strādājam 13 piestātnēs ar kopējo garumu vairāk nekā 2,4 km). Ja uz Krievu salu būtu jāpārceļ tikai ogļu pārkraušana un ja Brīvosta izbūvētu pārējo infrastruktūru atbilstoši abpusēji saskaņotajam projektam, ar tām divām piestātnēm varbūt pietiktu, bet ir taču arī citas kravas. Kravu laukumi vispār netiek būvēti. Taču vissarežģītākā situācija ir ar dzelzceļu. Tiek izbūvēta tikai daļa no sliežu ceļiem - tā, kas ir otras uz Krievu salu pārceļamās stividorkompānijas - Strek - pusē. Viņiem Eksporta rajonā ir divas piestātnes, arī Krievu salā būs divas, mums šeit ir 13, bija paredzētas astoņas, bet plāno izbūvēt tikai divas, kas liedz iespēju pieslēgties pie dzelzceļa sliedēm, respektīvi, pilnvērtīgi strādāt.
Kā viņi to panākuši?
Strek tagad strādā bijušais Rīgas brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors, ES Kohēzijas fonda projekta vadītājs Vladimirs Makarovs. Līdz ar to lieks jautājums, kāpēc viņiem nav problēmu, tikai mums tās ir. Tiešām mums jāpiedāvā darbs Leonīdam Loginovam...?
Izskatās pēc interešu konflikta... Bet, kopumā ņemot, - osta neuzskata jūs par pietiekami nozīmīgiem?
Brīvostas vadībai tīk uzsvērt, ka Rīgas osta ir viena no labākajām. Bet ostas darbības rezultātus nodrošina tieši stividori. Un mēs esam paši lielākie. Rīgas Tirdzniecības ostas (RTO) uzņēmumu grupas neto apgrozījums ir ap 200 miljoniem eiro, savā jomā esam lielākie Baltijas valstīs. Laikā no 2006. līdz 2014. gadam grupas uzņēmumos strādājošo skaits pieaudzis četrkārtīgi - līdz 2000 cilvēkiem. 2007. gadā RTO grupas kravu apjoms bija 4,8 miljoni tonnu, savukārt pērn - 11,6 miljoni un šogad būs ap 13 miljoniem tonnu. Mūsu grupas uzņēmumi šobrīd nodrošina aptuveni trešdaļu Rīgas brīvostas apgrozījuma un arī tā pieaugumu.
Saprotiet, mēs konkurējam ne jau ar Loginovu, - mēs konkurējam ar Visocku, Murmansku, Ustjlugu un Austrumu tranzīta koridoriem. Mūsu darbība cieši saistīta ar piegādātājiem. Krievijā nav simtiem lielu ogļu eksporta kompāniju - ja šie atradīs citus ceļus, vietā neviens neatnāks. Mūsu grupas attīstību nodrošina tas, ka termināļos ar kravu īpašniekiem veidojam kopuzņēmumus. Kāpēc Uralhim ir šeit, un kāpēc viņi nodrošina pārkraušanas apjomus? Jo viņiem pieder kapitāldaļas stividorkompānijā. Arī ogļu terminālī piegādes nodrošina partnerība ar tiešo izejvielu ražotāju.
Šobrīd satraukums, ka Rīgas brīvosta varētu nesaņemt ES naudu Krievu salai.
ES kohēzijas projektā Brīvostas pārvalde iesaistījās, nesaskaņojot saistības ar stividorkompānijām. Projektā ir paredzēts, ka līdz ar Krievu salas izbūvi tiks izbeigtas ostas aktivitātes Andrejsalā un Eksporta rajonā. Taču ES Kohēzijas fonda galvenais mērķis ir nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā - ja Krievu salas projektu realizē jau pieminētajā, Brīvostas vienpersoniski apstiprinātajā, samazinātajā apjomā, mērķi nonāk pretrunā viens ar otru. Par kādu konkurētspējas saglabāšanu varam runāt, ja mums 13 piestātņu vietā gatavi izbūvēt divas, kravu laukumi netiek izbūvēti, projektu ar mums nesaskaņo... Tādējādi Brīvostas pārvalde bezatbildīgi maldina ES naudas devējus, paredzot, ka konkurētspēja tiks saglabāta.
Loginovs apgalvo, ka viss saskaņots.
Privātās sarunās varbūt viņš ko skaņo, bet mums vajag, lai ir dokumenti, akti, līgumi, to grozījumi, ko uzrādīt bankām un partneriem, vienojoties par tālāko sadarbību. Tā, kā notiek šobrīd, ir absolūti nepieņemami.
Es atvainojos, ja pirti būvē uz robežas ar kaimiņu, daudz biezāki, detalizētāki dokumenti jāsaskaņo, kur nu vēl tādā projektā!
Ameriks izteicies, ka tuvākajās nedēļās visi līgumi būšot noslēgti. Cik viņa solījumiem var ticēt? Pilda tos?
Līguma projektā, ko esam saņēmuši, ir nosacījumi, kuriem nekādi nevaram piekrist un kuri ir pretrunā ar iepriekš jau noslēgto līgumu. Joprojām nav skaidrs līguma priekšmets un nav saņemta tehniskā dokumentācija. Nav paredzēto pielikumu - zemesgabala plāna, būvju un infrastruktūras objektu uzskaitījuma ar to parametriem. Vēl jo vairāk - ja, parakstot jauno līgumu, mums jāuzņemas pārtraukt komercdarbība Eksporta ielā 15, tad kur ir pārējās piestātnes, infrastruktūra, kas līdzvērtīga tagadējai? Nekā tāda nav!
Būtiski, ka kohēzijas projektā Brīvostas pārvalde apņēmās pārcelt ostas aktivitātes uz citu vietu un, ja nepietiek vietas ierādītajā jaunajā teritorijā (un acīmredzot tās tiešām nepietiks), ierādīt citu teritoriju ostas robežās, bet arī par to ar mums nav runāts. Esam gatavi diskutēt par līguma nosacījumiem - ko pārcelt un ko nepārcelt? Kad? Uz kurieni? Taču tam jābalstās uz dokumentiem, pušu uzņemtām saistībām, faktiem, nevis populistiskiem «Veckāgana kungs melo?!» izsaucieniem, kā Loginovs atļāvās televīzijas ēterā.
Izskatās mērķi, ko Brīvosta apņēmusies, netiks sasniegti?
Vienīgais mērķis, ko Brīvosta grib sasniegt, ir apgūt šos naudas līdzekļus. Brīvostas pārvaldi interesē celtniecības projekti - «stroika», ne ostu konkurētspējas palielināšana. Naudas, lai uzbūvētu pārējo infrastruktūru, viņiem nav, tajā pašā laikā Eiropas projekts spiež ostas aktivitātes no Andrejsalas un Eksporta rajona pārcelt, līdz ar to izdomājuši, lai parakstāmies, ka vietā varam izmantot tikai divas piestātnes un darbību šeit izbeidzam. Tas mūs absolūti neapmierina, un mēs netaisāmies tam piekrist. Ja pārējie stividori klusē un atsevišķiem varbūt ir kādas privilēģijas, tad mēs - netaisāmies to darīt.
Šī nepiekrišana tiek tulkota kā atteikšanās izmantot Krievu salu.
Tas ir pilnīgi aplam. Mēs nekad neesam atteikušies no apņemšanās nomāt apsolītās astoņas piestātnes un pārkraušanas laukumus, neatsakāmies pārvākties, tikai, lūdzu, sagatavojiet vietu - kā paredzēts.
Ja tas būtu līgumā paredzēts, mēs paši tās piestātnes izbūvētu krietni lētāk. To redzam pēc pagājušajā gadā Kundziņsalā ekspluatācijā nodotā minerālmēslu termināļa, kur bija līdzīga situācija. 15,5 metrus dziļa piestātne mums izmaksāja 3 miljonus, salīdzinājumam Brīvostai hidrotehniskie darbi četrām piestātnēm Krievu salā izmaksā 33 miljonus. Ir iespējami dažādi funkcionālie risinājumi, mums ir pieredze. Savstarpēji pienācīgi saskaņojot projektu, tas izmaksātu krietni lētāk.
Kādu risinājumu redzat?
Pievēršam šai problēmai premjeres, ekonomikas, finanšu un satiksmes ministra, bankas vadības uzmanību. Acīmredzot būs jāraksta arī projekta finansētājiem Eiropā, un domājam, ka jāgatavojas iet uz tiesu. Nevar tā vienkārši sadomāt un izbeigt komersanta darbību ar vienpusējiem lēmumiem.
Taču joprojām esam gatavi arī konstruktīvai diskusijai. Gatavi mēģināt, pamatojoties uz dokumentiem, rast risinājumu, lai konkrētais ogļu terminālis Krievu salā tiktu uzcelts paredzētajos termiņos un ES Kohēzijas fonda finansējums tādā vai citādā apjomā tiktu saņemts, un valsts nezaudētu naudu.