Pirms pāris nedēļām pasta kastītē bija iekritusi vēstule. No Latvijas Biznesa koledžas (LBK). Ļoti personīgi tika ziņots, ka TIEŠI BUNDŽU JĀNIM ir iespēja studēt.
Acīmredzot, novērtējot nopelnus sabiedrības un valsts labā, ne tikai nebūšot jāmaksā studiju maksa, bet pat došot stipendiju. Par to rūpēsies tāds Eiropas Izglītības fonds. Studiju virzieni ļoti skaisti - uzņēmējdarbība, menedžments, tūrisms un vēl, un vēl…
Katram patīkami, ka tieši ES esmu tas izredzētais. Vēlāk gan izrādījās, ka līdzīgas vēstis saņēmusi gan septiņdesmitgadīgā kaimiņiene, gan trešā stāva īrnieks, kurš nu jau mēnesi nebija manīts skaidrā prātā. Un vēl daudzi. Ka TIEŠI VIŅIEM. Bet lai nu… skaudība nav laba lieta.
Tā nu konsultants elektroniski aizpildīja anketu. Pēc mirkļa nāca ziņa - lai izvēlētos labākos no labākajiem, jāizpilda arī tests.
Kas jādara - jādara. Tests tiešām bija nopietns. Publicējam dažus jautājumus un konsultanta atbildes.
Cik valstu ir Eiropas Savienībā? - Trīs.
Kurš slēpās zem Šekspīra vārda? - Lepiksons.
Kāda ir Fišera formulas būtība? - Kurš pirmais ceļas, noslauka degunu.
Nebija ilgi, kad atskrēja vēsts, ka tests izpildīts veiksmīgi un budžeta finansējums piešķirts. Nu tik jāparaksta līgums, un jaunais mācību gads varētu sākties.
Dažādās situācijās rūdītais konsultants vēl uzdeva kādus jautājumus, ko laipni bija aicināts darīt.
Uz pirmo - par mācību sākuma datumu tika teikts, ka jautājumu ir daudz un atbilde mazliet kavēsies (tā kavējas vēl arvien).
Uz otro - par svešvalodu zināšanām atbildēja, ka konsultants var pieteikties par sekretāres palīgu pie papīru kārtošanas.
Lai nu kā, Bundžu Jānis izbuktēja bikses un devās stāties augstskolā.
Uzņemšanas telpās Valdemāra ielā 26 stāvēja gara, nostalģiska rinda (tā stāvēs arī pēc vienas, divām un desmit dienām). Pēc stundas brīdis bij klāt. Uz vaicājumu, vai tests atbildēts labi, tika teikts, ka citādi jau mēs te nebūtu. Iepazīties ar rezultātiem gan nedrīkstot. Tā kā Bundžu Jānis bija izvēlējies svešvalodu, kurā nesaprata absolūti neko, viņš mazliet kautrējās, bet tika drošināts, ka tam nu gan nekādas nozīmes neesot. Lai tik parakstot ātri līgumu. Radās dīvaina nojauta, ka augstskolai izdevīgāki pēc iespējas stulbāki studenti, jo tad, saprotams, budžeta naudas tērēšanas vietā var tērēt paša studenta naudu.
Jo raugi!
Bezmaksas izglītība ar stipendiju garantēta tikai pirmajā semestrī. Varbūt. Un tikai, ja atzīmes ne zemākas par astoņām ballēm. Tomēr jāiemaksā kādi 300 eiro drošības naudas, kuru atpakaļ saņemšot… kas gan tik tālu var izplānot. Kopējā mācību maksa - 1825 lati.
Nebūs arī tā, ka noslēdz līgumu, bet vilcina drošības naudas maksāšanu. Noteikts (un arī jaukās sekretāru meitenes to apgalvoja), ka par katru kavēto dienu krājas procenti un vēlāk pie durvīm nejauki klauvēs parādu piedzinējs. Nekāda auklēšanās un soda procentu dzēšana! Te ir tā īstā dzīve, saprotiet.
Īstajā dzīvē slavenais Eiropas Izglītības fonds, kurš bija apdzejots pirmajā LBK vēstulē Bundžu Jānim, līgumā nekur vairs nav pieminēts. Lieliskā augstākā izglītība jau pārvērtusies par augstāko profesionālo izglītību. Neizdevās noskaidrot arī, kad tad galu galā mācības sāksies.
Izvērtējot augstāk minēto, kā arī savu aizņemtību, konsultants nosprieda, kas studēt laikam nesanāks. Līgumā tomēr pieļauts 10 dienu laikā no tā atteikties. Pašlaik atteikšanās pamatotība gan vēl tiek vērtēta.
Savukārt studētgribētāju rinda šai laikā nav mazinājusies ne par sprīdi. Tas priecē. Zināšanu alkas liecina, ka Latvijai ir nākotne!
* ļoti neatkarīgs konsultants