Tomēr mūsdienās izdoto grāmatu digitālās versijas veidot šobrīd nav paredzēts, un arī tad, kad Pārdaugavā būs gatava jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, lielu daļu no digitālajā formātā pieejamajiem tekstiem varēs lasīt tikai bibliotēkā uz vietas.
Izvēloties, kuru krājuma daļu digitalizēt vispirms, kritērijs ir saglābt to, kas visātrāk var aiziet bojā. Vecākie laikraksti, kas drukāti uz slikta papīra, Latvijā lielākoties pieejami tikai divos eksemplāros - LNB un Misiņa bibliotēkā. Avīzi vēl ir iespējams restaurēt arī papīra versijā, kas gan ir dārgi, savukārt fotogrāfijas autentiski atjaunot bez negatīva nevar, tāpēc arī tās tiek digitalizētas. Tāpat datorā iespējams lasīt tās grāmatas, kas ir senas un ļoti pieprasītas, bet nav saistītas ar nepastarpinātu autortiesību aizsardzību. Tā arī ir galvenā atšķirība starp LNB digitālajiem fondiem un, piemēram, Ideju foruma bibliotēku, kas izraisīja izdevēju sašutumu, bez saskaņošanas digitalizējot un piedāvājot brīvā lietošanā internetā simtiem mūsdienās izdotu grāmatu. A.Vilks uzskata, ka šādu darbību nevar saukt par bibliotēku, jo jānodrošina arī datubāzes un plašas meklēšanas iespējas pēc atslēgvārdiem. Tāpēc arī jaunajā LNB ēkā bibliotekāru skaits nesamazināsies, jo lasītājam vajadzēs bibliotekāra konsultācijas datubāzu lietošanā. Turklāt Eiropas Savienības autortiesības regulējošie normatīvie akti paredz, ka digitālās kopijas pieejamas tikai bibliotēku telpās. «Cilvēki ir pieraduši pie Google meklētāja, kur augšpusē ir biežāk lietotie resursi, un paskatās labi ja pirmos 10 - 20. Bibliotēku krājumā ir augstāka līmeņa tehnoloģijas, pētnieciskais darbs ir pilnīgi atšķirīgs,» uzsvēra A.Vilks. Bibliotēka nākotnē plānota kā komfortabla zona aktīvai komunikācijai, klusuma laiks bibliotēkās jau ir pagātne. Plānots organizēt arī dažādas diskusijas, to skaitā ar blogotājiem un tviterotājiem.
Pēc jaunās ēkas jeb Gaismaspils uzbūvēšanas puse no visas ēkas būs publiski pieejamā daļa, brīvpieejas krājumā būs 350 tūkstoši vienību. Slēgtais fonds aizņems tikai 10% no kopējām telpām, kas tiek projektētas, ievērojot nākotnē iespējamās izmaiņas telpu plānojumā. «Fleksibilitāte ir galvenais nosacījums, jo neviens nevar prognozēt, kā bibliotēka attīstīsies tālā nākotnē, un jebkuras būtiskas izmaiņas būvniecības laikā nozīmē būtiskas izmaksas,» norādīja A.Vilks.
Nākotnē bibliotēka varētu strādāt 24 stundu režīmā, tad naktī varētu izmantot dienā pasūtītās grāmatas, enciklopēdijas un elektroniskos resursus. Citu valstu bibliotēku prakse rāda, ka šādu pakalpojumu labprāt izmanto studenti.