Sezonas panākuma stūrakmeņi jau ir izcilāti pa vairākiem lāgiem. Sekmīgs galvenā trenera Arta Ābola un viņa palīgu Viktora Ignatjeva, Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna darbs, pārdomāta sastāva selekcija no ģenerālmenedžera Normunda Sējēja puses, kapteiņa Sanda Ozoliņa māka saliedēt un noskaņot komandu, stabils pirmais numurs vārtos Mīkaels Telkvists, meistarīgi leģionāri un saliedēts kolektīvs - šo uzskaitījumu no galvas zina gandrīz vai ikviens Dinamo līdzjutējs. Vēl gan priekšā ir izslēgšanas spēles, kurās spēlētāju CV var nedaudz pamainīties, taču pa lielo rēķinu ir puslīdz skaidrs, ko kurš šosezon paveicis.
No vienas puses, Dinamo vadītājiem jābūt gandarītiem par līderu labo spēli, no otras puses, - ja kāds ir ļoti labi sevi apliecinājis, tad no nākotnes skatpunkta - tas vairs tik labi nemaz nav... Runa ir par to, ka KHL bagātākie klubi Rīgas Dinamo līderus var ievilināt savos tīklos. Šķiet, ka visvairāk jāuztraucas būtu par diviem - uzbrūkošā tipa aizsargu Metu Robinsonu un rezultatīvāko spēlētāju Kailu Vilsonu. Statistika vienmēr ir spēcīgākais arguments, kad sākas sarunas par jauna līguma parakstīšanu. Starp citu, no leģionāriem tikai uzbrucējam Marcelam Hosam turpinās līgums uz nākamo sezonu. Kā rāda iepriekšējā pieredze, tas gan var nebūt šķērslis, ja kāds no bagātajiem klubiem plašāk atver maciņu, tomēr tad vismaz Dinamo ir iespēja saņemt kompensāciju. Jau tagad puslīdz droši var paredzēt, ka Sējējam būs smagas sarunas ar Robinsona un Vilsona aģentiem, jo abu spēlētāju vērtība KHL tirgū ir palielinājusies. Protams, ka liela nozīme būs arī tiešajām sarunām ar pašiem spēlētājiem un tajās Normunda rokās būs viens būtisks trumpis. Rīgas Dinamo ģenerālmenedžeris varēs norādīt uz to, kā ir veicies citiem dinamiešiem, kuri mēģinājuši sevi apliecināt KHL vadošajās komandās. Tikai Mārtiņam Karsumam sniegums nav pasliktinājies, un, ļoti iespējams, tam par pamatu ir nokļūšana pie bijušajiem Latvijas izlases treneriem Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa. Nav izslēgts, ka šo tendenci ir pamanījuši arī citi KHL klubi.
Hosa gan jau paliks, jo trīs reizes viņš ir pārliecinājies par to, ka tik labi kā Rīgā nekur citur ripas vārtos nelido. Intervijā Dienai sezonas vidū vārtsargs Mīkaels Telkvists izteica vēlmi palikt Dinamo. Viņam svarīgi ir sadzīviskie apstākļi, lai bērnam būtu iespēja mācīties labā angļu skolā. Izskatās, ka nākotnē lietaskoks varētu izaugt no otrā numura Jakuba Sedlāčeka. Pagaidām viņam nevajadzētu būt pieprasītam KHL tirgū, un meklēt laimi citā līgā no Sedlāčeka puses nebūtu prātīgs gājiens. Ja nav bažas par iespējamajiem savainojumiem, vārtsargu līniju derētu saglabāt.
Aizsardzībā lielais nezināmais ir Sandis Ozoliņš. «Beigsies sezona, tad arī domāšu, ko darīt,» vairākkārt ir atkārtojis kapteinis. Atliek tikai gaidīt. Jādomā, ka recepte, kā 41 gada vecumā iegūt tik labu fizisko kondīciju, Ozoliņam ir saglabājusies. No pašmāju aizsargiem neizskatās, ka kāds varētu doties lielākas naudas meklējumos austrumu virzienā.
Tik svarīgajā centra uzbrucēja postenī derētu saglabāt Polu Šekuru. Iepretim vēl diviem leģionāriem priekšējā līnijā - Džemijam Džonsonam un Marcelam Haščākam - pagaidām liekama jautājuma zīme. Gagarina kausa izcīņā abiem patiešām jāparāda sevi no labākās puses, ja ir vēlme palikt. Cerīgu situāciju uzbrukumā ieskicē Laura Dārziņa parakstītais ilgtermiņa līgums līdz 2017. gada 30. aprīlim. Jādomā, ka nobriedušāku hokeju rādīs Miks Indrašis un ka bargas sankcijas netiks piemērotas pret dopinga lietošanā pieķerto Vitāliju Pavlovu.
Kaut arī vairākiem citiem pašmāju uzbrucējiem kā Andrim Džeriņam un Gunāram Skvorcovam turpinās līgumi arī uz nākamo sezonu, Gagarina kausa izcīņā lielākajai daļai vajadzētu rauties melnās miesās. Slidens ir ne tikai ledus. Tāds mēdz būt arī Rīgas Dinamo soliņš.