Nepilna pusotra miljona balsstiesīgo Latvijā kopā ar vairāk nekā 400 miljoniem eiropiešu šonedēļ vēlē Eiropas Parlamentu. 14 sarakstu, 170 kandidātu, no kuriem šonedēļ izvēlamies astoņus. Astoņus, kuri piecus gadus būs 751 Eiropas deputāta saimē, rūpējoties par mūsu interešu aizstāvību Eiropā.
Priekšvēlēšanu solījumu rasols Latvijā šoreiz bija gaužām bezgaršīgs un pliekans. Prātā aizķērušās vien neko neizsakošas fragmentāras epizodes - kāda deputāta amata kandidāta mēģinājums «aizņemties» svešu identitāti, apzīmēts furgons vai ar partiju avīzēm aizbāztā pastkastīte. Citādi - inerti, dažkārt grūti uztverami vēstījumi un žūžojoši, ausis glāstoši solījumi radio un televīzijā, par kuriem jau pirmdienas rītā daudzi draudzīgi būs aizmirsuši.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiek trešo reizi. Balsotāju aktivitāte allaž bijusi mazāka nekā Saeimas vēlēšanās. Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā 2004. gadā piedalījās 41%, otrajās 2009. gadā - 53% balsstiesīgo. Eksperti lēš, ka šogad Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās pie urnām varētu doties ap 40% balsstiesīgo.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu apmeklētība ir problēma visā Eiropā. Kopš pirmajām vēlēšanām 1979. gadā, kad pie urnām devās 62% balsstiesīgo, ar katrām nākamajām aktivitāte gājusi mazumā. 2009. gadā sasniegts zemākais punkts - balsoja 43% Eiropas balsstiesīgo. Tradicionāli vēlēšanu apmeklētība ir sinhrona ar eiroskepticisma līmeni valstī. Piemēram, eiroskeptiskajā Lielbritānijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās aktivitāte tik reizi pārsniegusi trešdaļu balsstiesīgo, bet 1999. gadā bija vien 24%.
Milzu nozīme attieksmes veidošanā ir pašiem eiroparlamentāriešiem. Tāpēc vēlējums jaunajiem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā ir nevis nākamajā dienā pēc mandāta iegūšanas pazust Briseles gaiteņos un ar darbību imitējošām aktivitātēm uzrasties pāris mēnešu pirms nākamajām vēlēšanām, bet gan visu pilnvaru termiņa laiku skaidri un nepārprotami - cita starpā - atrādīt iemeslus, kāpēc svarīgi šajās vēlēšanās piedalīties. Tieši šī vēstījuma publiskajā telpā trūcis visvairāk. Lai darbošanās Eiropas Parlamentā pati par sevi būtu atbilde nepieciešamībai doties vēlēt.
Pats izvēli esmu izdarījis un piedalīšanos vēlēšanās uztveru par savu pilsoņa pienākumu. Dalību vēlēšanās un pārdomātu izvēli uzskatu par vienu no patriotisma izpausmēm. Vēlēt nozīmē rūpēties par savu ģimeni, pilsētu, valsti. Nevaram atļauties astoņas vietas aizpildīt ar nepareizajiem cilvēkiem. Savu balsi atdošu tiem, par kuriem esmu pārliecināts, ka viņu sirdis ir Latvijā, lai arī fiziski atrodas Briselē. Savu balsi atdošu par tiem, par kuru spējām runāt un tapt sadzirdētam Eiropā man nav šaubu. Mana balss tiks tiem, kuri uz pasauli raugās no Latvijas iedzīvotāju vajadzību un interešu skatpunkta, tiem, kam rūp, lai Latvija būtu ilgtspējīga, pārtikusi un pašlepna.