Kādēļ pasaules čempionātā Roterdamā nepārvarēji kvalifikācijas barjeru?
Pirms čempionāta vairākas nedēļas slimoju. Lai gan apsvēru iespēju nebraukt, izlēmu piedalīties. Tiesa, pirmais treniņš pēc slimošanas bija jau pirms pašām sacensībām.
Cik svarīgs šis čempionāts bija olimpiskajā kontekstā?
Izšķirošās cīņas par tiesībām startēt Londonas olimpiskajās spēlēs būs pēc gada Tokijā. Tā būs viena no divām iespējām tikt uz spēlēm - otrā būs jau Londonā, kur 2012. gada sākumā būs pirmsolimpiskā nedēļa. Šogad koncentrējos Pasaules kausa posmiem, kur izcīnīju trīs godalgas un sešas reizes iekļuvu finālā. Esmu otrajā vietā pasaules rangā un līdz gada beigām, visticamāk, nekritīšu zemāk par trešo vai ceturto pozīciju. Tas ir vēl viens apstāklis, kāpēc pasaules čempionāts man šoreiz nebija tik nozīmīgs, jo, visticamāk, esmu jau nodrošinājis vietu nākamā gada A kategorijas Pasaules kausā.
Vai olimpiskie atlases kritēriji ir tikpat bargi kā pirms Pekinas spēlēm?
Šoreiz ir nedaudz vieglāk, jo uz Londonu tiek pasaules čempionāta pirmo trīs vietu ieguvēji, nevis tikai uzvarētājs. Pēc tam pirmsolimpiskajā nedēļā Londonā olimpiskajām spēlēm varēs kvalificēties caur daudzcīņu. Galveno uzmanību veltīšu atbalsta lēcienam, taču nākamgad startēšu arī daudzcīņā.
Šogad pasaules kausa posmos startējāt divatā?
Braukājam kopā ar Dmitriju Trefilovu. Roterdamā viņam nepaveicās, taču viņš ir jauns, spēcīgs, tāpēc ir izredzes tikt uz Londonu. Vēl trenējas Vitālijs Kardašovs, tāpēc nākamgad ceram pasaules kausos startēt trijatā.
Pirms Pekinas Latviju pārstāvēja vesela komanda…
Dažiem sakrājās traumas, arī pats pērn pirms svarīgām sacensībām savainoju kājas muskuli. Tagad esam palikuši tikai trīs.
Vai ir redzama arī jaunā maiņa?
Problēma ir tā, ka mums ilgu laiku nebija iespējas trenēties vingrošanā. Ar Igoru Vihrovu esam sākuši visu no jauna - izveidojām vingrošanas klubu Rīgā un filiāli Daugavpilī. Ir vairāki perspektīvi puiši, taču līdz viņu ieiešanai pieaugušo apritē jāpagaida pieci seši gadi.
Kāpēc radās šāds pārrāvums?
Nebija treneru. Mēs paši pusaudžu gados ilgus periodus dzīvojām Vācijā, kur bija ļoti labi apstākļi - zāles, finansējums, sacensības katru nedēļu. Tāpēc arī izdevās sasniegt labu rezultātu. Latvijā šādu iespēju nebija.
Cik daudz laika un enerģijas jums prasa Latvijas Vingrošanas federācijas viceprezidenta amats?
Ļoti daudz ne. Risinu organizatoriskus jautājumus - meklēju sponsorus, organizēju sacensības. Mūsu mērķis ir piesaistīt vingrošanai vēl vairāk bērnu. Tāpēc biežāk jārīko gan vietēja mēroga, gan starptautiskas sacensības. Ceram atvērt vingrošanas zāles Pārdaugavā un Purvciemā. Olimpiskajā sporta centrā ir ļoti labi apstākļi, kolosāli rīki. Tā ir viena no Eiropas labākajām vingrošanas zālēm. Ir arī labi treneri un motivācija strādāt.
Pagaidām vēl vairāk saista vingrotāja, nevis funkcionāra karjera?
Motivācija startēt sacensībās vēl pāris gadus būs. Pēc tam vēl vairāk pievērsīšos vingrošanas attīstīšanai.