«Slikti, ka jautājums par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu administratoriem ir padarīts teju vai par galveno, lai gan patiesībā tas ir stipri vien margināls. Maksātnespējas procesa regulējumā ir daudz būtiskākas problēmas, kuras tiek vienkārši noraktas,» apgalvoja E. Pastars.
Savukārt K. Novicāns pauda pārliecību, ka pie vainas ir sistēma, nevis administratori. «Neviens administrators, pat vislabākais, nespēs neko izdarīt, ja maksātnespējas procesā ir uzņēmumi, kuriem ir nulle aktīvu un milzīgs skaits kreditoru. Jāskatās, no kurienes rodas šādi uzņēmumi, kuriem ir nulle aktīvu. Ja politiķi apgalvo, ka Maksātnespējas likums ir labs, tikai to slikti piemēro, tad kāpēc tas visu laiku ir atvērts,» retoriski jautāja K. Novicāns. E. Pastars norādīja, ka pašlaik ir trīs paralēli regulējumi maksātnespējas procesam, kas esot ļoti slikts precedents. «Maksātnespējas procesa regulējumam trūkst zinātniskā pamatojuma, nav veikta nekāda analīze, mēs fokusējamies tikai uz procedūrām, piemēram, valsts amatpersonas statusu, kas neko nerisina,» savu pārliecību skaidroja E. Pastars.
Runājot par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs norādīja, ka šajā jomā ir daudz problēmu. Kā galveno A. Grafs minēja to, ka valsts nav definējusi stratēģiskus mērķus, ko vēlas sasniegt ar savā rīcībā esošajiem uzņēmumiem.
«Viena no lietām, kas būtu jāmaina, ir pašreizējā dividenžu politika, kura nosaka, ka visiem valsts uzņēmumiem 90% no peļņas jāizmaksā valstij dividendēs. Šāda universāla pieeja nav pareiza, dividendēs izmaksājamais būtu jānosaka individuāli katram uzņēmumam atkarībā no tā mērķiem,» skaidroja A. Grafs. Viņš kritizēja arī paredzēto valsts uzņēmumu padomes locekļu atlasi, norādot, ka tai būtu jābūt publiskai, piesaistot personāla atlases kompānijas. Savukārt atlīdzības politika būtu veidojama tikai pēc tirgus izpētes.