Vienā jaukā rītā konsultants iepūta stipru odekolonu un devās sniegt konsultācijas Latvijas Attīstības partijas dibināšanā. Neviens īpaši neaicināja, bet tagad svarīgi pašam izrādīt iniciatīvu.
Jau sākumā radās sajūta, ka iekāpts laika mašīnā. Tie paši profili, kas pirms gadiem 20 - Kehris, Šmidre, Osis, Titavs.
Sākas! Pulkstenis 11 un viena minūte. Zālē ienāk Pats. Lepni pārlaiž skatu īpašumiem. Labvēlīgi uzklausa atbildīgo meiteņu čukstus par situāciju un mierina tā jau mierīgo zāli - tūlīt, tūlīt…
Tad nu arī «tūlīt» ir klāt. Einars Repše raujas uz divām pusēm - vada vakaru un pats sevi piesaka uzrunai. Vēlāk viņš varētu pats sevi pie spoguļa intervēt LTV raidījumam 1:1.
Uzrunai ir divas daļas. «Mēs nevaram»… un «būtu nepieciešams». Pirmajā daļā uzskaitījums, ko mēs nevaram, nespējam, negribam. Vajadzēja teikt - «jūs nevarat», jo pretējā gadījumā tādiem neveiksminiekiem uzreiz pēc kongresa brīvprātīgi jāpadodas ārstu dziedējošām rokām.
Otrajā daļā - būtu nepieciešams izskaust birokrātiju, mazināt nodokļus, mācīties, iniciativizēties un pievienot Nīderlandi. Repšes kungs esot to jau pirms 10 gadiem stāstījis, bet šajos 20 gados tomēr nekas neesot sakustējies. Izdzirdot par šādu laika cilpu, konsultants apjūk, taču vēlāk saprot, ka tā ir viena no «jaunā tipa partijas» atšķirības zīmēm. To pastrīpo arī Dans Titavs - ja apstājas laiks - parādās Einars. Var noprast, ka Einars parādīsies arī, ja apstāsies Rīgas-Bauskas autobuss vai pulkstenis jūsu guļamistabā vienos naktī. Pat rūdītais Ojārs Kehris atzīst, ka vispār skudriņas viņam neskrien, bet nu gan skrienot. Atmosfēra laikam tā fascinē jaunbiedrus, ka uz partijas dibināšanas minūti tikai knapi pāri diviem simtiem jaudā nobalsot. Vēlāk skudras salien zeķēs un daudzi dāvā Latvijas Attīstībai savas domas.
Pēteris Šmidre skaidro, ka pie visa vainīga Jūrmalgeita un Lattelecom licence. Edgars Jaunups informē - ja Repše būtu visu laiku, tad nekādas krīzes nebūtu. Tad kur viņš bija, kad viņa nebija? Reģionu speciālists Uldis Osis vedina uz četru līmeņu pašvaldībām. Igaunijā esot divi, bet Lietuvā trīs. Kas, mēs nevaram?
Baiba Fromane zina teikt, ka vispirms vajag, lai uzņēmējiem labi, un tad… nu pēc kāda laiciņa visiem citiem arī būs labi. Tad nāk Kuzņecovas jaunkundze un ziņo, ka ziedos sevi Latvijai. Bet pirms šī fatālā akta vēl jānostabilizē ārpolitika. Vajag ļoti neatkarīgu ekspertu komisiju. Ļoti cer, ka Prezidents atbalstīs iniciatīvu. Nevar saprast - pirmo vai otro.
Vēl ir daudz priekšlikumu, tomēr jāpievēršas valdes vēlēšanām. Par priekšsēdētāju. Veselas trīs biedru grupas pilnīgi nejauši izvirza vienu kandidātu. Arī pašas valdes nominēšanā pārsteigumu nav, ja neskaita tālredzīgo Emīlu Jakrinu, kurš valdei tiek pieteikts divas reizes un vēl revīzijas komisijai arīdzan. Konsultants tomēr bažījas, vai tāda pieeja nav gluži otrādi - tuvredzīga. Steidzīga pašatsaukšana nāk mazliet par vēlu. Sanāk vēl viens cilvēks, kurš izvirzīts trīskārtīgi. Ko var padomāt?!
Izskatās gan, ka arī vecie oligarhi kādreiz veica ceļojumus laikā. Kā gan lai izskaidro, ka kongresā izskanējušo jaunumu, ka valsts jāvada kā uzņēmums, jau esam dzirdējuši. Un arī tur kāds kungs atgriezās. Lai strādātu.
Jautājums - kur viņi visi bija, kad viņu nebija. Mēs visi ticam, ka Repšes kungs to pateiks savā spoguļintervijā raidījumam 1:1.