Kā atzīst gan Dienas aptaujātie zemnieku - graudaudzētāju - kooperatīvi, gan graudu pārstrādātāji, vasaras sākumā graudu cenas bija augstākas nekā 2014. gada vasaras sākumā, taču pēdējās divās nedēļās graudu cena ir būtiski noslīdējusi uz leju tieši lielā graudu apjoma dēļ. Turklāt, tā kā kvieši ir sliktākas kvalitātes, tad nav premiālo piemaksu. Šā brīža vidējā tirgus cena ir no 150 eiro līdz 175 eiro par tonnu kviešu atkarībā no kvalitātes un 360 eiro par tonnu rapša. Kā atzīst eksperti, graudu cenas pieaugums šogad vairs nav sagaidāms.
Noliktavas jau pilnas
Tomēr, kā atzīst lielākās Latvijas zemnieku kooperatīvās sabiedrības Latraps izpilddirektors Edgars Ruža, šis gads finansiāli graudaudzētājiem ir ļoti izdevīgs. «Zemnieki ne tikai ir guvuši peļņu par šo gadu, bet atguvuši zaudējumus par pērno gadu, kad sliktā laika dēļ bija jāpārsēj ziemāji. Turklāt atšķirībā no pērnā gada šogad graudi ir sausi, tāpēc atkrīt kaltēšanas izdevumi, kas ir ievērojama izmaksu pozīcija,» stāsta E. Ruža.
Šā gada rekordlielā raža ir iezīmējusi arī kādu problēmu - proti, kā atzīst graudu iepircēji un pārstrādātāji, graudu noliktavas jau tagad ir pilnas, bet puse labības vēl ir uz lauka. Tiesa, graudi tiek arī eksportēti, un tādā veidā noliktavās tiek atbrīvota vieta jaunām piegādēm. Piemēram, graudaudzētāju kooperatīvs VAKS eksportē līdz pat 95% iepirkto graudu, bet Latraps - 80% no iepirkto graudu apjoma. Galvenie eksporta tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Tuvie Austrumi un arī Āfrikas valstis, piemēram, Ēģipte.
Latraps izpilddirektors E. Ruža stāsta, ka vidēji dienā no zemniekiem tiek iepirkts 20 000 tonnu graudu. Kopumā šajā sezonā plānots iepirkt ap 600 000 tonnu. «Mums ir 40 graudu iepirkšanas punktu visā Latvijā un vairāk nekā 1000 piegādātāju. Daļa zemnieku līgumus par graudu piegādi ar fiksētu cenu ir noslēguši jau ziemā, daļa to dara par aktuālajām cenām. Pateikt, kurš variants ir izdevīgāks, ir teju neiespējami, jo gads no gada ļoti atšķiras. Piemēram, šā gada jūnijā bija rekordaugstas graudu iepirkuma cenas, tagad tās ir nokritušās,» situāciju raksturo E. Ruža. Līdzīga situācija ar līgumu slēgšanu ir arī graudkopības kooperatīvā VAKS, lai gan tā mērogi ir būtiski mazāki nekā kooperatīvam Latraps.
Rapšu kvalitāte augsta
VAKS komercdirektore Zinta Jansone stāsta, ka vidēji dienā iepērk 7000 tonnu graudu, kopumā šajā sezonā plānots iepirkt 200 000 tonnu. «Ja runājam par graudu kvalitāti, tad tikai agrajiem kviešiem tā ir sliktāka nekā pērn. Agrajos kviešos ir zemāks proteīna daudzums. Savukārt rudzi, mieži un rapši ir ļoti augstas kvalitātes, īpaši rapši, kuros šogad ir ļoti daudz eļļas,» stāsta Z. Jansone un turpina: «Šogad lielās ražas dēļ mēs graudus iepērkam tikai no 450 mūsu kooperatīva biedriem. Līdztekus graudu iepirkumam mēs saviem biedriem piedāvājam vēl citus pakalpojumus, piemēram, graudu kodināšanu un tīrīšanu, kā arī mēs kraujam graudus vilcienu vagonos, kas iet uz ostām un elevatoriem.»
Graudus no zemniekiem iepērk ne tikai kooperatīvās sabiedrības, bet arī graudu pārstrādātāji, piemēram, Rīgas dzirnavnieks un Dobeles dzirnavnieks, kuri graudus izmanto savas produkcijas ražošanā. Uzņēmuma Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāsta, ka uzņēmums vidēji dienā pieņem 5000 līdz 7000 tonnu graudu un kopumā šosezon plāno iepirkt ap 180 000 tonnu no vairāk nekā 400 graudu piegādātājiem. «Šogad ir rekordliela graudu raža, tāpēc šis gads varētu būt viens no tiem retajiem, kad mēs graudus ne tikai pārstrādājam, bet arī eksportējam. Eksportēsim galvenokārt tādēļ, lai noliktavās un graudu glabātavās atbrīvotu vietu, jo labība vēl nāk klāt, turklāt labība tiek kulta lielos apjomos. Ar tādu ražu kā šogad, jāteic, ka mūsu graudu uzglabāšanas jauda ir nepietiekama. Ja runājam par graudu kvalitāti, tad jāteic, ka ziemājiem tā ir zemāka nekā pērn, taču, piemēram, rapšiem tā ir ļoti augsta,» stāsta K. Amsils.
Viņš arī skaidro, ka visdārgākais no visiem graudaugiem ir tieši rapsis, jo tam ir zemāka ražība, tādējādi lielākas audzēšanas izmaksas. Salīdzinājumam - no viena hektāra var iegūt līdz septiņām tonnām kviešu, bet tikai trīs līdz četras tonnas rapšu.
Ietekmē ģeopolitika
Uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis stāsta, ka pašlaik aktuālā graudu iepirkumu cena uzņēmumā pārtikas kviešiem ir no 130 eiro par tonnu līdz 177 eiro atkarībā no kvalitātes. Savukārt pārtikas rudziem cenas amplitūda ir no 90 eiro līdz 125 eiro par tonnu, bet auzām - no 110 līdz 130 eiro par tonnu. Taču, kā uzsver, Ž. Pakeltis, cenas ir tikai informatīvas, jo tās var mainīties pat dienas laikā.
Uzņēmuma pārstāvis arī stāsta, ka Latvijas vidējās graudu iepirkumu cenas ir ļoti līdzīgas vidējām cenām pasaulē. «Graudu cenas ietekmē arī ģeopolitiskā situācija, jo no tās ir atkarīgs graudu pieprasījums pasaulē. Ja runājam par mūsu uzņēmuma graudu cenām, tad tās ir visnotaļ konkurētspējīgas, turklāt mēs saviem piegādātājiem piedāvājam arī citus pakalpojumus, piemēram, graudu tīrīšanu, uzglabāšanu, arī transportēšanu. Vidēji dienā mēs iepērkam 2000 līdz 3000 tonnu graudu. Kopumā šajā sezonā mēs plānojam iepirkt 120 000 tonnu. Jāuzsver, ka mēs visus graudus izmantojam savas produkcijas ražošanai un ar graudu eksportu nenodarbojamies. Vienīgās bažas ir par to, vai lielie ražas apjomi neradīs sastrēgumus noliktavās, jo uzglabāšanas limiti ir ierobežoti,» stāsta Ž. Pakeltis.
Vērtējot kopumā šā gada graudu ražu un cenas, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe bilst, ka raža ir ļoti augsta un cena arī ir laba, taču jau tagad esot skaidrs, ka šogad cena vairs nepieaugs. «Nav iespējams pateikt, kurš variants ir izdevīgāks - vai līgumus noslēgt jau ziemā par fiksētu cenu vai pārdot vasarā par aktuālo cenu. Tā lielā mērā ir laimes spēle. Tāpēc vairākums zemnieku par daļu ražas noslēdz fiksētas cenas līgumus jau ziemā, bet daļu ražas pārdod vasarā par aktuālajām cenām. Tā ir sava veida risku diversifikācija. Graudu cenas vislielākā mērā ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, kā arī degvielas cenas un transportēšanas izmaksas. Vislielākais pieprasījums pēc graudiem ir tieši attīstības valstīs. Tāpēc graudu cenu ietekmē arī politiskā situācija un ekonomiskā izaugsme šajās valstīs. Ja lūkojamies uz aktuālo situāciju, graudu cenu pieaugums vairs nav gaidāms. Pieprasījumu tieši ietekmē samazinājuma virzienā arī tas, ka graudus pašlaik neizmanto etanola ražošanā, jo naftas cenas ir pietiekami zemas. Taču arī ar pašreizējo cenu līmeni, ja tāds noturēsies arī turpmāk, šis gads finansiāli graudniekiem būs ļoti labs. Ja vien daba neizspēlēs kādu nelāgu joku un, piemēram, neuznāks spēcīgas lietavas, jo liela daļa labības vēl ir uz lauka,» stāsta I. Gulbe.