Tāltālu aizgrimis 1951. gada septembris, kad Latvijas Valsts universitātes mūsu, latviešu filologu, grupā pirmajā kursā ātri iekļāvās Lielvārdes vidusskolas absolvents Jāzeps Osmanis, kam dzimtā puse bija Skrudaliena. Viņš pirmais ieguva darbavietu - redaktora arodu Latvijas Valsts izdevniecībā (1955) - un, staļinisma ērai vēl īsti nebeidzoties, piedāvāja Jānim Lūsim un man sastādīt Andreja Upīša politiski nopeltās Aspazijas dzejas izlasi. Paši bijām romantiķi.
Jau 1957. gadā J. Osmani uzņēma par biedru Latvijas Rakstnieku savienībā. Vistuvākie lasītāji viņam allaž bijuši bērni (pirmā grāmata - dzejoļi Nerātnie pirkstiņi, 1956). Izcils veikums ir četras sastādītās latviešu bērnu literatūras antoloģijas (1965-1977) un bērnu literatūras vēsture Saules akmens (1977), kas bija pamats filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai (1978, doktora grāds - 1993. gadā).
Jāzeps Osmanis bija dižens grāmatnieks: LVI Jaunatnes un bērnu literatūras redakcijas vadītājs (1962-1967), izdevniecības Liesma galvenā redaktora vietnieks (1973-1989), apgādu Sprīdītis un Annele direktors (1990-1998, 1996-2011). Pats ar savu automašīnu veda grāmatas pircējiem. Īpaši tuva sadarbība veidojās ar mākslinieci Margaritu Stārasti. Osmanis saņēmis balvu Par mūža ieguldījumu grāmatniecībā (2007).
Jāzepa tēvs, pēc tautības polis, gājis bojā hitleriskajā Štuthofas koncentrācijas nometnē. Var teikt, ka viņa piemiņai veltīta dēla rosība poļu literatūras tulkošanā un apcerēšanā, kas augsti novērtēta: ar prēmiju Varšavā par A. Mickeviča poēmas Pans Tadeušs atdzejojumu (1965), ar Polijas Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu (1970), Eiropas Rakstnieku savienības prēmiju (1982). Osmanis bija mūsu bijušās «sociālistiskās» republikas Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1982). Viņš strādāja arī Rīgas kinostudijas scenāriju redakcijas kolēģijā - par galveno redaktoru (1967-1972).
Pēdējos gados, kad Osmanis dzīvoja gan Ķegumā, gan Rīgā, uzplauka talants glezniecībā, un izstādes bijušas daudzviet Latvijā. Jāzepa pasaulē līdzsvaroti iemita gan liriķa smeldze (arī poēmās), gan satīriķa uguntiņa (arī komēdijās, atmiņu prozā). Tāds pats bija sadzīvē.
Atvadāmies no sirsnīga drauga un biedra. Izjūtās esam kopā ar tuviniekiem.
Latvijas Rakstnieku savienības vārdā -
Ilgonis Bērsons
Atvadīšanās no Jāzepa Osmaņa notiks Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcā (Mēness ielā 2) trešdien, 1. oktobrī, no plkst. 14. Pulcēšanās bēru gājienam plkst. 15.15 pie 2. meža kapiem.