Jau gandrīz mēnesi teātri vada jauns direktors. Kopā ar Miervaldi Brodovu sarēķinām, ka 20 gados, kopš atjaunots Valsts Daugavpils teātris, viņš jau ir piektais direktors. Ilggadējais pilsētas kultūras darba vadītājs ir pārliecināts, ka teātrim jāatgūst zaudētais prestižs gan pilsētas, gan arī Latvijas kopējā kultūras kontekstā. «Līdz šim nereti bija tā, ka teātris Daugavpilī bija tā kā ārpus pilsētas kultūras dzīves. Tagad vairs tā nebūs, tas bija pirmais programmas punkts, ar kuru es nācu uz šejieni strādāt - atgriezt teātri pilsētas kultūras notikumu paletē».
Nodokļi nemaksāti
Pagājušā gada nogalē Kultūras ministrija (KM) bija griezusies Daugavpils domē ar priekšlikumu pārņemt Daugavpils teātri pašvaldības teātra statusā, vienlaikus norādot, ka valsts SIA Daugavpils teātris darbības rezultatīvie rādītāji un mākslinieciskās kvalitātes novērtējums jau vairākus gadus ir zemā līmenī. Iepriekšējā teātra direktore Inese Laizāne pat pieļāva iespēju, ka samazinātā finansējuma dēļ 2010.gadā teātris varētu beigt pastāvēt. M.Brodovs atzīst, ka arī šobrīd finansiālā situācija nav iepriecinoša, jo izrādās, ka vairākus mēnešus nav maksāts sociālais un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iekrājušies parādi gan par apkuri, gan par telpu īri, kas ik mēnesi ir 1020 latu. «Dotācija no KM ir Ls 182 000, katru mēnesi mēs saņemam 15 000 latu, un ar šo naudu mums ir jāizdzīvo. No pašvaldības mums šogad ir iedalīti 35 000 latu, tas ir par 5000 latu vairāk nekā pagājušajā gadā. Tagad mēs šo naudu gaidām, tad mēģināsim kaut kā tās astes nolīdzināt. Esam lūguši nodokļa nomaksas pagarinājumu, līdz ar to plus vēl pie šīs situācijas mums vēl ir jāmaksā 1200 latu. Domājam vērsties pie KM, varbūt mums vismaz šos parādus varētu dzēst, tas būtu godīgi.» Nenomaksātie nodokļi kavē gan Maskavas viesrežisora Mihaila Mamedova uzaicināšanu, gan arī iesaistīšanos Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā, ar kuru M.Brodovs saista lielas cerības. «Mēs taču esam uz viena ceļa ar Vitebsku, tūristi varētu apskatīt Marka Šagāla pilsētu, tad Daugavpili kā Marka Rotko dzimteni, bet vakarā būtu teātra apmeklējums, mēs varētu iestudēt baltkrievu klasiku, savukārt baltkrievi - mūsējo, taču mēs nemaz nedrīkstam iesaistīties šādā projektā, ja mums ir parādi valstij.» Patlaban tiek izvērtētas visas iespējas ietaupīt, arī samazināt štatus, taču, kā atzīst M.Brodovs, teātrim ar divām trupām 21 aktieris un 63 tehniskie darbinieki nav nemaz tik daudz.
Izrāde arī latgaliski
Pēdējais jauniestudējums latviešu trupā esot bijis 2008.gadā, tāpēc tagad teātris intensīvi strādājot pie jauniestudējumiem. M.Brodovs cer, ka aprīļa beigās skatītāji beidzot varēs redzēt ilgi solīto Jāņa Petera un Raimonda Paula mūziklu Olivereto ar Jāni Paukštello galvenajā - dzejnieka Jāņa Sudrabkalna lomā. Salonkomēdiju ar Maiju Korklišu galvenajā lomā apsolījis M.Mamedovs. Savukārt uzmanības centrā tagad esot Latvijā profesionālos teātros pirmais latgaliešu lugas iestudējums Klepernīku pogosta zvaigzne, ko sarakstījusi Kristīne Jokste. «Gribam, lai šis iestudējums sanāktu tāds mīļš, labsirdīgs smaids par sevi, par Latgali, ar labu latgaliešu valodu un labu mūziku, tāpēc mēs iesaistījām komponistu un dzejnieku Artūru Uškānu un grupu Patrioti LG, atjaunosim veco tradīciju, ka brauksim pa Latgali, nospēlēsim izrādi, tad Patrioti spēlēs balli.» Galvenās lomas izrādē spēlēs Ivars Brakovskis un Alda Krastiņa, kuri Artūra Uškāna vadībā centīgi apgūstot latgaliešu valodu, vieglāk esot teātra trupas jaunajiem aktieriem, kuriem visiem ir latgaliskas saknes. Tāpat tiks turpināta Daugavpils teātra bērnu izrāžu tradīcija, Harija Petrocka režijā top izrāde pēc Leona un Adriana Briežu lugas Ferdinands Lieliskais.
Teātris kā svētki
Pagājušajā sezonā teātris saņēma jaunu grozāmo skatuvi, vēsturiskajā veidolā atjaunota lielā zāle un foajē. Jāpabeidz remonts Mazajā zālē, kas būtu piemērota nelielākiem iestudējumiem. M.Brodovs ir pārliecināts, ka jebkuram teātra apmeklējumam ir jābūt maziem svētkiem - tiek domāts par jaunas teātra kafejnīcas ierīkošanu, pēc kostīmu mākslinieces Natālijas Marinohas skices tiek šūti tērpi biļešu kontrolieriem un garderobistēm. Daugavpils Universitātē Viktora Jansona vadībā kultūras darba menedžera un aktiera specialitāti apgūst seši jaunieši, kuri sākuši jaunu tradīciju - pirmdienās, kad nenotiek izrādes, teātra cienītājiem tiek piedāvāti īpaši teatrāļu vakari ar dzejas lasījumiem.
M.Brodovs ar prieku atzīst, ka pēdējā laikā daugavpilieši sākuši novērtēt savu teātri, skatītāju zāles sāk piepildīties, protams, biļetes te ir daudz lētākas nekā Rīgā. «Mēs jūtam, ka arī šajos krīzes laikos māksla ir vajadzīga. Ne tikai teātrī, arī Latviešu kultūras centrā uz visiem pašdarbības kolektīvu koncertiem ir pilnas zāles, kaut arī biļetes ir par maksu, lai arī nelielu. Gan pārrobežu sadarbība, gan kultūras tūrisms teātrim var būt laba niša, to mēs noteikti izmantosim. Šajā situācijā teātri uzvelt uz pašvaldības pleciem nav prāta darbs. Un kur tad ir valsts kultūras politika reģionos? Nevar taču tā, ka viss paliek tikai Rīgā!»