Tagad līdz 7.februārim, kad paredzēta otrā vēlēšanu kārta, par galveno intrigu kļuvis jautājums, vai V.Juščenko bijušajai sabiedrotajai revolucionārajos notikumos pirms pieciem gadiem pietiks spēka, lai panāktu promaskaviski noskaņoto V.Janukoviču. Pagājušajā svētdienā viņš ieguvis par 12% balsu vairāk nekā J.Timošenko. Visticamāk, tas nebūs viegls uzdevums, jo vairāki citi no 18 prezidenta amata kandidātiem, to skaitā pašreizējais valsts galva, jau paziņojuši, ka neatbalsta nevienu no abiem otrajā kārtā nokļuvušajiem politiķiem.
Paredzams, ka tomēr izskanēs aicinājums izvēlēties mazāko ļaunumu neatkarīgajai Ukrainai un atdot savas balsis J.Timošenko, nevis divas reizes cietumā sēdējušajam V.Janukovičam. Tieši šī sodāmība esot tas pavediens, aiz kura nepieciešamības gadījumā varot pavilkt Kremlī. Daudzi ukraiņu žurnālisti uzskata, ka «tā nav Janukoviča problēma, bet gan diagnoze sabiedrībai, ja par savu prezidentu tā ir spējīga ievēlēt krimināli sodītu personu».
Tā gan droši vien nav, ka Maskava nezinātu, aiz kura diedziņa pavilkt arī J.Timošenko. Iespējams, tie ir tā saucamie gāzes līgumi. Visticamāk, šo pavedienu kontrole ļāvusi Maskavai sagaidīt vēlēšanas Ukrainā neredzēti atturīgi. Droši vien jau apsvērti sadarbības modeļi gan ar V.Janukoviču, gan J.Timošenko. Uzvaru par labu vienam vai otram kandidātam var izšķirt bijušā baņķiera un uzņēmēja Sergeja Tigibko atbalstītāji. Tā kā priekšvēlēšanu kampaņā tikai rudenī ielēkušais bijušais V.Janukoviča un vēlāk arī J.Timošenko sabiedrotais ieguvis negaidīti daudz balsu - 13% -, izšķiroša nozīme var būt tieši tam, par kuru kandidātu izšķirsies šie vēlētāji. Daļa ekspertu uzskata, ka šejienes vēlētājus nemaz neesot tik viegli ietekmēt ar dažādiem aicinājumiem par kandidāta izvēli. Ukrainis varot piekrītoši māt ar galvu, bet beigās tomēr izdarīšot tā, kā viņam pašam šķitīs pareizi.
Jau svētdien bija gatavs starptautisko novērotāju slēdziens, ka vēlēšanas aizritējušas brīvi un demokrātiski. Šī procesa nozīmīgumu, kam būtu vēlams pievērst uzmanību, jau pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas uzsvēra V.Juščenko priekšvēlēšanu štāba vadītāja. Nav taisnība V.Janukoviča biedriem no Reģionu partijas, kas cenšas iegalvot, ka arī pirms 2004.gada oranžās revolūcijas tikpat brīvi kā tagad darbojušies politiskie spēki un masu mediji. Toreiz, esot pie varas otrajam neatkarīgās Ukrainas prezidentam Leonīdam Kučmam, opozīcijai nebija nekādu iespēju iekļūt valsts aparāta kontrolētajos televīziju kanālos. Tikai neatkarīgais 5.TV kanāls ļāva Kijevā un valsts centrālajā daļā dzīvojošajiem iegūt objektīvu informāciju. Tomēr valsts austrumu un dienvidu reģionos šo kanālu netranslēja.
Beidzamajā laikā V.Juščenko saņēmis daudz kritikas, ka pagājušajos piecos gados zaudējis tik milzīgu atbalstu, pieļaujot masveida atteikšanos no oranžajiem ideāliem un politiskās apātijas pieaugumu sabiedrībā. Oponenti gan aicina uz līdzsvarotāku V.Juščenko paveiktā analīzi un norāda, ka tieši valsts galva ir garantējis brīva un demokrātiska vēlēšanu procesa norisi. Un par to viņam paldies varētu pateikt arī V.Janukovičs un J.Timošenko. Par sliktu abu valsts galveno amatpersonu sadarbībai nākusi arī premjerministres agrā iesaistīšanās cīņā par prezidenta krēslu, faktiski pārvelkot svītru iespējām sadarboties ar pašreizējo prezidentu.
V.Juščenko izteiktā prorietumnieciskā orientācija, centieni izvērtēt ukraiņu nācijas vēsturi, tajā skaitā mēģinot panākt 10 miljonus ukraiņu iznīcinājušā golodomora atzīšanu par genocīdu pret ukraiņu tautu, izsaukuši milzu greizsirdību Maskavā. Pirms diviem gadiem neveiksmi cieta V.Juščenko iecere noslēgt ar NATO tā saucamo plānu dalībai aliansē (MAP), kad par to šķietami galavārds tika pateikts no Maskavas. Objektīvi vērtējot, korupcijas klātbūtne, daudzās neīstenotās reformas valstī, nevienprātība starp Ukrainas rietumiem un austrumiem, kāds ceļš ejams, nepārtrauktā ārējo orientieru maiņa ir vairojusi neskaidrību Rietumos. Un, iespējams, zināmu pacietības trūkumu cīņā par Ukrainu. Nav runas par paātrinātu iekļaušanu ES, kamēr šeit ir tik daudz nepadarītu mājasdarbu, taču nav izprotams, kāpēc vīzu jautājumos Krievijas pilsoņiem ir lielāka pretimnākšana, lai gan tieši ar Ukrainu ir spēkā īpašais sadarbības formāts. Netrūkst arī pazemojošu kuriozu. Piemēram, Čehijas vīzas iegūšanai ukraiņiem nākas uzrādīt izziņas, ka viņi nesirgst ar tuberkulozi un sifilisu.