Pētījumi gan rāda, ka jauniešiem tās trūkst, tāpēc katru gadu jauniešu grupā vecumā no 18 līdz 29 gadiem aug saslimšana ar HIV un citām STI. Sava vaina gan jāuzņemas arī valstij, jo Latvijā nav sakārtotas sistēmas, kā efektīvi nodrošināt profilaksi.
Statistika bēdīga
Slimību profilakses un kontroles centra statistika liecina, ka Latvijā ar katru gadu arvien aug jaunu inficēšanās gadījumu skaits ar HIV. Turklāt HIV izplatība sieviešu vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir ļoti augsta, sasniedzot gandrīz tādu pašu līmeni kā vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Tomēr ar HIV inficējas arī vēl jaunāki pusaudži. Kā Dienai norādīja Rīgas Stradiņa universitātes docente un sabiedrības veselības speciāliste Anda Karnīte, katru gadu vidēji tiek diagnosticēti 30 līdz 40 HIV gadījumu jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, pērn tādi bijuši 33, un vairāk nekā puse - iegūti dzimumsakaru ceļā. Speciālisti gan šāda statistika nepārsteidz, jo pētījumi liecina, ka jauniešu zināšanas par HIV ir sliktas. Labas zināšanas visās vecuma grupās ir mazāk nekā pusei iedzīvotāju, un - jo jaunāks ir cilvēks, jo trūcīgāka ir izpratne.
Sekas zināšanu trūkumam jauniešu vidū gan parādās, arī runājot par citām STI. Piemēram, pērn gandrīz 42% no visiem reģistrētajiem gadījumiem saslimšanas ir konstatētas jauniešiem līdz 25 gadu vecumam. Izplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija jauniešu vidū ir hlamidioze. Pērn 46% gadījumu tā konstatēta jauniešiem līdz 25 gadu vecumam. Tomēr jāņem vērā, ka tie ir tikai reģistrētie gadījumi, patiesā situācija varētu būt daudz bēdīgāka. A. Karnīte gan akcentē, ka uz citu Eiropas valstu fona Latvija izskatās samērā labi, tomēr tas nav tāpēc, ka saslimstība te būtu zemāka, - Latvijā liels īpatsvars no visām saslimšanām vienkārši netiek reģistrētas.
Nav sistēmas
Iemesls, kāpēc Latvijā liela daļa saslimšanas gadījumu netiek reģistrēti, pēc A. Karnītes domām, ir sistēmas trūkums. Viņa min Igaunijas piemēru - papildus bezmaksas hlamidiozes skrīningiem jauniešiem ir iespējas arī apmeklēt speciālus centrus, kuros pat anonīmi ir iespējams izrunāt interesējošos jautājumus, saņemt informāciju un bezmaksas kontracepciju. Savukārt citur, piemēram, universitātēs, ir iekārtoti veselības centri, kur studenti var veikt bezmaksas testus. Tikmēr Latvijā profilakse ir atstāta novārtā, un informācija tiek sniegta vien kampaņās. A. Karnīte arī norāda, ka, piemēram, neārstēta hlamidioze var veicināt neauglību, bet valsts tikmēr apmaksā ļoti dārgu mākslīgo apaugļošanu. Pareizāk, pēc viņas domām, būtu cīnīties ar cēloņiem jau sākumā, piemēram, nodrošinot bezmaksas prezervatīvus, nevis tikai pēc tam ar sekām.
Tam, ka Latvijā pietiekami netiek domāts par profilaksi, piekrīt arī biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle. Viņa Dienai sacīja, ka atbildība ir jāuzņemas gan ģimenēm, gan skolai un valstij. Attiecīgi ģimenēs jāmāca vērtību sistēma, skolās skaidri un gaiši jāskaidro, kā šādas infekcijas var iegūt un kā no tām izvairīties, un valstij ir jādomā par profilaksi. Statistika rāda, ka līdz šim īstenotie pasākumi nav pietiekami efektīvi un mērķi nesasniedz. Viņai nav arī pārliecības, ka situācija uzlabosies, jo šobrīd procesi pat virzās pretējā virzienā.
Jārunā skolā
Lai vairāk rosinātu jauniešus aizdomāties par STI, Papardes zieds laidis klajā īsfilmu Kā sevi pasargāt mīlējoties. Šo divarpus minūšu filmiņu atzinīgi novērtē arī skolotāji, norādot, ka tas ir veids, kā piesaistīt jauniešu uzmanību. Rīgas Teikas vidusskolas bioloģijas skolotāja Solvita Melne ir no tām skolotājām, kura par šīm tēmām skolā runāt nevairās. Viņa Dienai paskaidroja, ka veselības jautājumi ir skolas politika, tāpēc katru gadu tiek veidots plāns, kuru veselības jomu gada laikā skolēni apgūs padziļināti. Piemēram, pērn 5. un 6. klasē vairāk runāts par uzturu, veselību un higiēnu, savukārt intīmie jautājumi apspriesti 8. un 9. klasē. S. Melne gan arī atzīst, ka tieši pedagogu nevēlēšanās šīs tēmas skart dažreiz ir iemesls, kāpēc jaunieši nav pietiekami informēti.