Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Cīnās pa mežiem kopš Ziemas svētkiem

Kaut gan elektrolīniju atjaunošanai Austrumlatvijā palīgos izsaukta gan Zemessardze, gan īpaši aprīkots helikopters, tik un tā ne visur var tikt klāt ar smago tehniku, tādēļ strādniekiem nākas brist uz darbu pa sniegu, kas vietām sniedzas līdz jostasvietai, bet vietām «tikai» līdz ceļiem. Darbi pilnā sparā rit jau kopš Ziemassvētkiem, un elektriķi vienīgo brīvdienu dabūjuši Vecgada vakarā, bet elektrības piegāde vēl klibo vairāk nekā 20 000 Latvenergo klientu. Prognozes, kad elektrību varētu atjaunot visur, svārstās no vienas nedēļas līdz pat vairākiem mēnešiem.

Ziemassvētki mežā

«Ziema - «Grinčs» - nozaga svētkus,» smejas elektriķi Ints, Miks un Aivars, kuri «meža darbos» uz Latgales sasalušajiem purviem atsūtīti no Talsiem. «Mūs te izmeta gluži kā desantniekus,» joko Aivars. Līdz darba vietai - piesnigušai stigai meža vidū, caur kuru novilkta elektrolīnija, - nevar tikt pat palīgos atsūtītais zemessargu visurgājējs. Ar to var nobraukt vien pārsimt metru no autoceļa pa piesnigušu pļavu, bet tad ceļu aizšķērso šaurs, dziļš grāvis, tādēļ tālāk jābrien kājām. Toties darba te ir gana, jo visas stigas garumā jāzāģē koki, kuri zem lielā ledus un sniega svara noliekušies uz elektrolīnijām un saļodzījuši to balsta stabus.

Tik lieli elektroapgādes traucējumi Austrumlatvijā izveidojušies, jo pirms Ziemassvētkiem nolijis gadalaikam neraksturīgs lietus, neilgi pēc tam uzkritis biezs sniega slānis un to visu piesaldējis aukstais gaiss. Koki šo svaru nav spējuši izturēt, tādēļ daudzi nolūzuši, uzkrītot uz vadiem, bet citi noliekušies pār elektrolīnijām un izraisījuši īssavienojumus. Strādnieki stāsta, ka bija cerējuši uz atkusni, kas atslogotu kokus, bet pagaidām neizskatās, ka tāds varētu pienākt, tādēļ, ja uzsnigs vēl, jauni bojājumi var rasties arī jau salabotajās vietās.

Strādājot visu laiku arī jāsaglabā modrība, jo ik pa brīdim kārtējais koks neiztur sniega svaru un nolūst. Vietām to galotnes noliekušās taisnā leņķī pret stumbru, un šķiet nesaprotami, kā tās vēl nav nogāzušās zemē. Arī zaros sagūlusī sniega un ledus masa kuru katru brīdi draud uzkrist uz galvas, stāsta elektriķi.

Vainīgos nemeklē

Šobrīd elektroapgādes atjaunošanā iesaistīts ap 250 brigāžu gan no Latvenergo, gan vairākām citām elektroceltniecības firmām, pastāstīja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis. Uzņēmums pat esot sagādājis ar speciālu zāģi aprīkotu helikopteru, kas var grūtāk pieejamās vietas attīrīt no gaisa. Iesaistīti neskaitāmi sniega motocikli (arī pats Latvenergo gatavojas tādus iegādāties, ziņo BNS) un visurgājēji. Cik lielus zaudējumus kompānijai radīs traucējumi, vēl neesot iespējams pateikt.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), kura pārziņā atrodas Latvenergo, seko līdzi situācijai jau kopš svētkiem, un problēma ir izskatīta arī valdības sēdē, Dienai norādīja ministra padomniece Elīna Bīviņa. «Protams, situācija ir nopietna, bet jāapzinās, ka Latvenergo šobrīd dara maksimumu un remonts objektīvi prasa laiku,» viņa atstāsta ministra vārdus. Ne visi ir tik apmierināti ar uzņēmuma darbību - kritisku vēstuli valsts vadītājiem pirmdien nosūtīja Daugavpils pilsētas un novada un Ilūkstes novada domju vadība.

Elektroapgādes traucējumu novēršanā iesaistītas arī firmas Remus elektro brigādes. Tās valdes loceklis Sergejs Djačkovs nedomā, ka cilvēkiem, kuri palikuši bez elektrības, būtu jāvaino Latvenergo vai jāprasa kompensācijas. «Vainīgs ir apledojums. Tas pats nupat bija Kanādā, tagad ir arī Krievijā,» viņš norāda, tomēr atzīst, ka situācijai varēja mēģināt nedaudz sagatavoties, piemēram, izcērtot elektrolīnijām tuvākos kokus, taču šādi darbi būtu ļoti dārgi un attiecīgi paceltos arī elektrības cenas.

Pazemes kabeļus nesola

A. Siksnis stāsta, ka liela daļa elektroapgādes problēmu cēloņa esot Latvijas mazapdzīvotība, kas bieži vien nozīmē, ka uz vienām nomaļām lauku mājām iet atsevišķa, vairākus kilometrus gara elektrolīnija. Tām arī esot visgrūtāk piekļūt, jo ceļu infrastruktūra ir ļoti neattīstīta.

Viņš skaidroja, ka Latvenergo jau iespēju robežās cenšoties pārveidot gaisvadus par pazemes elektrolīnijām, tomēr lauku reģionos bieži vien normālos apstākļos izmaksu un remonta viegluma ziņā izdevīgākas esot gaisvadu līnijas, jo kabeļus, piemēram, mēdz pārraut, arot zemi, bet tos izrakt un salabot esot grūtāk.

Viņš norāda, ka, piemēram, Skandināvijas valstīs, laucinieki rēķinoties ar iespējamajiem elektroapgādes traucējumiem, tādēļ tur par normu kļuvusi rezerves dīzeļdegvielas elektroģeneratoru iegāde. «Ja paskatāmies uz 2005. gada vētru, kad 400 000 klientu Latvijā palika bez elektrības, bet Zviedrijā bija līdzīgi, tad mēs labojām trīs nedēļas, viņi divus mēnešus. Tas nozīmē, ka šajā valstī dīzeļģeneratori ir vienkārši norma,» skaidro A. Siksnis. Savukārt ekonomikas ministrs A. Kampars atzīst, ka ideja, ka valsts varētu centralizēti veidot elektroģeneratoru rezerves, ar ko nodrošināt uz laiku bez elektrības palikušos lauciniekus, esot apsverama, bet šobrīd tā neesot realizējama, jo prasītu pārāk lielus līdzekļus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?